Ievērojot jautājuma formulējumu un nezinot, kādā nozīmē, jomā vai kontekstā attiecīgais termins tiktu piemērots, varam paskaidrot: termina “cilvēks” skaidrojums nav sastopams normatīvajos aktos, bet būtu meklējams garīgajos, reliģiskajos vai filozofiskajos avotos. Tā, piemēram, saskaņā ar Oksfordas terminu vārdnīcu “cilvēks” ir paskaidrots šādi: visaugstāk attīstītā Zemes dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.

Savukārt termins “persona” atkarībā no jomas var būt interpretēts atšķirīgi. Tā, piemēram, fiziska persona saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiskās terminu datubāzes pieejamo informāciju ir “cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs. Fiziska persona iesākas līdz ar piedzimšanu un izbeidzas ar nāvi; abi šie fakti ir pierādāmi ar izrakstiem no dzimtsarakstu nodaļu reģistriem un to izdotiem dokumentiem. Otrs personas veids ir juridiska persona”. (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000).

Savukārt “publiskās personas un juridiskas personas“ statuss ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā.

Subjekts ir tāda fiziska vai juridiska persona, uz kuru ir attiecināmas konkrētas tiesību normas. Citiem vārdiem sakot, ja tiesību norma attiecas uz noteiktu personu loku, tad šīs personas ir subjekti konkrētās tiesību normas izpratnē.

Citas nozīmes terminam “subjekts” atrodamas Oksfordas terminu vārdnīcā.

Administratīvo tiesību jomā terminu “subjekts” skatīt Administratīvā procesa likuma 1. pantā skaidrotajā definīcijā.