Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vēlos noskaidrot dažus jautājumus par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu. Situācijas apraksts: 2012. gadā iegādājos dzīvokli jaunuzceltajā mājā vienā no Latvijas mazpilsētām. Gadu vēlāk tika reģistrēta biedrība ar mērķi apsaimniekot minēto daudzdzīvokļu ēku, kam arī es piekritu. Kopš biedrības reģistrēšanas brīža ar iedzīvotājiem nav noslēgti apsaimniekošanas līgumi. Līdz 2018. gadam cilvēki, kas uzņēmās apsaimniekošanu, par it kā sniegtajiem pakalpojumiem pieprasīja samaksu skaidrā naudā; sapulces, kuras tika organizētas, nekad nav tikušas protokolētas (nebija pat definēts, vai tās ir dzīvokļu īpašnieku vai biedrības sapulces). Pēc daudzkārtējiem aizrādījumiem par to, ka mani šāda situācija neapmierina, kopš pagājušā gada rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem tika iekļauta apsaimniekošanas maksa, protams, nesniedzot nekādu paskaidrojumu. Cik man zināms, šāds maksājums visiem dzīvokļiem ir iekļauts rēķinos vienādā apmērā neatkarīgi no dzīvokļa platības. Jāpiebilst, ka daudzdzīvokļu mājā ir 9 dzīvokļi, no kuriem viena dzīvokļa platība ir 200 m2, otrs dzīvoklis 150 m2, bet pārējie dzīvokļi 60–70 m2 platībā. Cik noprotams, iemesls šādai situācijai ir nevēlēšanas maksāt apsaimniekošanas maksu par lielajiem dzīvokļiem. Kopš biedrības dibināšanas mājā nav veikti pilnīgi nekādi darbi, izņemot pagalma uzkopšanu četras reizes mēnesī. Pārējie iedzīvotāji, ņemot vērā mazpilsētas specifiku, klusē. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai biedrības atsūtītie rēķini man ir saistoši, ja nav noslēgts apsaimniekošanas līgums?
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus, paredzot:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;
9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus;
10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu;
11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
Kā var saprast, lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir nobalsojuši par to, ka mājas pārvaldīšana ir nododama dzīvokļu īpašnieku biedrībai, mazākumam šis lēmums ir saistošs un izpildāms. Apsaimniekošanas līgumu dzīvokļa īpašnieks var arī neparakstīt, taču, tā kā pakalpojumus viņš saņem, tad, kā likumā noteikts, viņa pienākums ir par šiem pakalpojumiem samaksāt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
