Saskaņā ar Civillikuma 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Par ceļa servitūta jēdzienu un tā nodibināšanu plašāk lasiet LVportāla rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.

Savukārt “sarkanā līnija” Aizsargjoslu likuma 1. panta 1. daļas 13. punkta izpratnē ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma īpašniekam teritorijā, ko ierobežo sarkanās līnijas, ir ierobežotas tiesības īpašuma izmantošanā.

Ierobežojumi (aprobežojumi) pamatā ir saistīti ar būvniecības liegumu sarkano līniju zonās. Saskaņā ar Būvniecības likuma 3. pantu, Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punktu un 13. panta 2. daļas 1. punktu to kopsakarā redzams, ka zemesgabalam var noteikt aprobežojumu – sarkanās līnijas, kuras norobežo to zemesgabala daļu, kura nepieciešama ielai un gar to izvietojamo inženierkomunikāciju būvniecībai. Aprobežojuma saturs nosaka zemesgabala īpašniekam pienākumu atturēties no šīs teritorijas apbūves tā iemesla dēļ, ka teritorija paredzēta konkrētu objektu būvniecībai sabiedrības interesēs.

Plašāk par sarkano līniju ierobežojumiem Jūs varat lasīt LVportāla rakstā “Sarkanās līnijas, kas ierobežo īpašuma izmantošanu”.

Tādējādi servitūta un “sarkano līniju” jēdzieni un ar to saistītie aprobežojumi ir atšķirīgi.

Tā kā nav precīzu datu par minēto aprobežojumu noteikšanu, izvērtēt to likumību un atbilstību normatīvo aktu prasībām nav iespējams. Lai jautājumu noskaidrotu, ieteicams ar dokumentiem vērsties pašvaldībā vai pie jurista uz konsultāciju.