Ja vienā adresē ir divas mājas – ielas un sētas māja (ielas mājā 6 dzīvokļi, sētas mājā 2 dzīvokļi un divas koplietošanas telpas – šķūnīši, kas nodoti lietošanā uz 25 gadiem šo divu dzīvokļu īpašniekiem) –, katrai mājai ir sava atsevišķa bilance. Vai mājas var atdalīt, lai mēs paši varētu pārvaldīt savu īpašumu, t. i., sētas māju ar diviem dzīvokļiem un šķūnīšiem? Vai sētas mājas iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no līdzšinējā pārvaldnieka pakalpojumiem? Vai pēc dzīvokļa nopirkšanas man jāmaksā negatīvā mājas bilance par laika periodu, kas radusies, pirms īpašums tika reģistrēts uz mana vārda? Vai visi jautājumi, kas saistīti ar sētas mājas remontu, jāsaskaņo arī ar ielas mājas dzīvokļu īpašniekiem?
Vispārēji īpašuma sadalīšana ir iespējama, ja pastāv visu dzīvokļa īpašnieku vienošanās par dzīvojamās mājas sadalīšanas kārtību, kurā būtu jānoregulē arī maksājumu veikšanas kārtība līdz īpašuma sadalīšanai. Ja šādu vienošanos nav iespējams panākt, iespējama tiesvedība. Turklāt šis jautājums jārisina attiecīgajā pašvaldībā, ņemot vērā būvniecību reglamentējošo tiesību normu prasības un adresācijas noteikumus. Visi turpmākie jautājumi par atdalītās dzīvojamās mājas uzturēšanu ir risināmi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz arī dzīvojamās īpašnieka tiesības brīvi izvēlēties dzīvojamās mājas pārvaldnieku, ar kuru noslēdzams attiecīgs līgums.
Savukārt jautājumā par remonta darbu saskaņošanu varu paskaidrot, ka atsevišķas dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu precīzi definē Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants. Atbilstoši norādītajai tiesību normai kopīpašumā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas, iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, kā arī zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja. Līdz ar to tikai attiecībā uz citētajā tiesību normā norādītajiem kopīpašuma elementiem ir attiecināma Civillikuma 1068. panta prasība par to, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!