Darba likuma 150. panta ceturtā daļa paredz sievietei šo priekšrocību: pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantot pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Kas attiecas uz citu darbinieku tiesībām, Darba likums nosaka: ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju darba devēja apmaksātu atvaļinājumu četru kalendāra nedēļu apmērā. Atvaļinājumu pilnā apmērā darbinieks var prasīt, kad pie darba devēja ir nostrādāti pilni seši mēneši (DL 149. un 150. pants).

Atvaļinājums tiek piešķirts katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanos vai arī pamatojoties uz sastādīto atvaļinājuma grafiku. Darba devējam un darbiniekam vienojoties, ikgadējo atvaļinājumu kārtējā gadā drīkst piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Tātad konkrētais laiks, kurā izmantojams ikgadējais atvaļinājums, nosakāms atvaļinājuma grafikā, bet, ja grafika nav, tad pusēm savstarpēji jāvienojas.

Atvaļinājuma naudu aprēķina no vidējās izpeļņas (bruto/uz papīra). Un arī aprēķinātā atvaļinājuma nauda ir apliekama ar nodokļiem tāpat kā darba alga. Nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem) piemēro par to periodu, kurā ir atvaļinājums.

Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka:

“Darba ņēmējam aprēķinātā atvaļinājuma samaksa un no tās aprēķinātās obligātās iemaksas sadalāmas pa tiem pārskata mēnešiem (mēnesis, par kuru darba devējam ir pienācis termiņš veikt obligātās iemaksas, un mēnesis, kurā ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta.”