Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums. Ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK).

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka:

• uz 6 mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;
• uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, ja līdz bērna pilngadības sasniegšanai atlicis mazāk nekā gads, kā arī tad, ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta vismaz vienu gadu.

No 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka:

• uz 6 mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;
• bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu). Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos vai gadījumos, ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus.

Dokumentus ekspertīzes veikšanai var iesniegt gan pats cilvēks, kuram šī ekspertīze nepieciešama, gan pilnvarota persona.

Lai veiktu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, persona Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā iesniedz:

• iesniegumu – personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, pa pastu vai izmantojot e-pakalpojumu;
• ārsta sagatavotu nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u);
• funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma;
• darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta;
• citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei.

Tātad – nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi (veidlapa Nr. 088/u) izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, izvērtējot cilvēka veselības stāvokli un funkcionēšanas ierobežojumus.

Ja ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama informācija un tā nav pretrunīga, no 2015. gada 1. janvāra invaliditātes un darbspēju ekspertīzi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts veic bez personas klātbūtnes.

Šī un papildu informācija ir izlasāma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas mājaslapā. Ar VDEĀVK ir iespēja sazināties, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 80205009.

Kas attiecas uz iespējām saņemt trūcīgā statusu un attiecīgi pašvaldības materiālo palīdzību, par to lemj vietējās pašvaldības sociālais dienests.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7. pantā ir noteikti sociālās palīdzības saņēmēja pienākumi:

• aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai;
• sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai;
• aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;
• izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);
• saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;
• atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos.

Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu un nestrādā, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Atbrīvoti no līdzdarbības pienākuma ir tikai cilvēki, kas to nevar objektīvu iemeslu dēļ – grūtnieces, mazuļu vecāki, cilvēki ar invaliditāti.  

Personai, kurai bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir bijis atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes, bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla, nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu.

Visus jautājumus, kas saistās ar sociālās palīdzības saņemšanas iespējām, jānoskaidro sociālajā dienestā, kura darbiniekiem ir pienākums sniegt informāciju cilvēkam viņa konkrētajā situācijā.