No šī apraksta nav secināms, kāpēc būtu pienākums veikt kādu maksājumu. No vārdiem “nemaksāju kredītu” var secināt, ka esat saņēmis aizdevumu un Jums ir pienākums to atmaksāt, tomēr nav zināmi precīzi aizdevuma līguma noteikumi, no kuriem rodas pienākums maksāt 17 eiro.

Viss ir atkarīgs tikai no tā, kas norādīts līgumā, un tikai no tā var secināt, vai un uz kāda pamata personai ir līgumā pielīgts pienākums maksāt 17 eiro katru reizi, kad parāds tiek cedēts kādai citai juridiskai personai.

Nebūtu pieļaujama situācija, kurā aizdevuma devējs var brīvi nodot Jūsu aizņēmumu citai personai neierobežotu skaitu reižu, tādējādi radot pienākumu maksāt katrai piedziņas kompānijai.

Visticamāk, līgumā ir norādīts, ka parāda piedziņas gadījumā piedziņas izdevumus sedz parādnieks. Tomēr ne viss, kas ir ierakstīts līgumā, vienmēr ir spēkā esošs: tā, piemēram, šis maksājums atbilstoši Civillikuma 1716. pantā noteiktajam ir uzskatāms par līgumsodu. Bet atbilstoši Civillikuma 1724.¹ pantam tiesai ir pienākums samazināt pārmērīgu līgumsodu līdz saprātīgam apmēram. Ja aizdevuma ņēmējs ir patērētājs, tad atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 3. daļas 4. punktam pārmērīgs līgumsods ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, atbilstoši tā paša panta 8. daļai netaisnīgi līguma noteikumi vispār nav spēkā, nevis jāsamazina līdz saprātīgam apmēram.