Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts vispārīgi nosaka to, ka par darbinieka spējām veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ ir jābūt ārsta apliecinājumam. Savukārt Ministru kabineta (MK) 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” konkretizē Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkta saturu (Augstākās tiesas 2012. gada 25. oktobra sprieduma lietas Nr. SKC-1325/2012 (C29597511) 8. punkts).

Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem veselības pārbaudi un atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, aizpildot abos veselības pārbaudes kartes eksemplāros II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”, veic arodslimību ārsts.

Arodslimību ārsts veselības pārbaudes kartē obligāti norāda ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darbavietā (kolektīvie, individuālie aizsardzības līdzekļi, īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamība darbam ar datoru). Savukārt darba devējs nodrošina minēto ieteikumu ievērošanu nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē (MK noteikumu 44., 45.1. punkts).

Tādējādi, ja darbiniekam arodārsta atzinumā ir norādes par atbilstību darba pienākumu izpildei, kā arī minēti īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi – speciālo medikamentu lietošana darba laikā –, tad darba devējam nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina vieta šo medikamentu glabāšanai. Normatīvie akti neregulē, kā to nodrošināt. Vispārpieņemts, ka iegādāto zāļu uzglabāšanas nosacījumi un norādes ir atrodamas to lietošanas instrukcijā. Līdz ar to par kārtību un pieejamību medikamentiem jāvienojas uzņēmuma iekšienē.