Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu dzīvokļu kopīpašumā ietilpst iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas) un starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi). Uz šīm kopīpašuma daļām ir attiecināms civiltiesiskais regulējums, tostarp Civillikuma 1071. pants, kurā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Tas nozīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar starpstāvu pārsegumu nomaiņu, būs jāsedz kopīpašniekiem atbilstoši katram piederošās domājamās daļas apmēram. Šajā gadījumā īpašuma robežai nav izšķirīgas nozīmes, jo starpstāvu pārsegumi nepieder pie atsevišķā īpašuma elementiem.

Attiecībā uz patvaļīgas būvniecības sekām paskaidrojams, ka saskaņā ar Civillikuma 1068. panta pirmo daļu rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nav spēkā un uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Turklāt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem (bet ievērojot normatīvo aktu prasības) rekonstruēt, renovēt vai restaurēt atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus. Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar citu atsevišķo īpašumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir ignorējis šīs prasības, kā rezultātā citiem dzīvokļa īpašniekiem radušies zaudējumi, tad atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajai un otrajai daļai dzīvokļa īpašnieks ir pilnībā atbildīgs par šiem zaudējumiem. Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.

Turklāt saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvniecības ieceres dokumentācijas, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Tātad vainīgajai personai var iestāties arī administratīvā atbildība par būvniecības noteikumu pārkāpšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pantu.

Turklāt zaudējumu atlīdzināšana un administratīvā soda piemērošana neatbrīvos vainīgo personu no kaitīgo seku novēršanas. Būvniecības likuma 18. panta piektā daļa paredz, ka būvinspektors, konstatējot patvaļīgu būvniecību, aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu, bet iestāde var pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, šajā gadījumā – betonētās grīdas demontāžu.