Ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā (slimības pabalsta gadījumā tā būs saslimšanas pirmā diena) persona vienlaikus ir divos apdrošinātās personas statusos, proti, gan darba ņēmējs, gan pašnodarbinātais, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai (arī slimības pabalstam) nosaka, summējot atsevišķi aprēķināto vidējo iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un atsevišķi aprēķināto vidējo iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā.

Vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtība noteikta likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. un 32. pantā, un šī likuma Pārejas noteikumu 32. punktā, kā arī uz šī likuma pamata izdotajos 28.07.1998. Ministru kabineta noteikumos Nr. 270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Vidējo iemaksu algu aprēķina atsevišķi un nosaka summējot tā iemesla dēļ, ka normatīvajos aktos ir noteikti atšķirīgi periodi, par kuriem aprēķināma vidējā alga darba ņēmējam un pašnodarbinātajam.

Darba ņēmējam iemaksu alga tiek aprēķināta par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darba nespēja. Savukārt pašnodarbinātajam vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājusies pārejoša darba nespēja.

Piemērs

Pārejoša darba nespēja iestājusies 2019. gada 1. jūlijā. Par periodu no 2019. gada 11. jūlija līdz 31. jūlijam ir izsniegta darbnespējas lapa “B” un tiek piešķirts slimības pabalsts.

Tā kā slimības pabalsta pieprasītājs ir gan darba ņēmējs, gan arī pašnodarbinātais, tad vidējo iemaksu algu aprēķinās atsevišķi un noteiks summējot:

• darba ņēmējam par 12 mēnešu periodu no 2018. gada 1. maija līdz 2019. gada 30. aprīlim;
• pašnodarbinātajam par 12 mēnešu periodu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam.

Jāmin, ka likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Pārejas noteikumu 32. punkts paredz detalizētus nosacījumus, ja vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta kā darba ņēmējam un pašnodarbinātajam.

Tā, piemēram, 32. punkta 3. apakšpunkts nosaka: ja vidējās iemaksu algas noteikšanas perioda daļā persona vienā no statusiem nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja (Jūsu gadījumā – kā darba ņēmēja), bet vienlaikus šajā perioda daļā ir reģistrēta vidējā apdrošināšanas iemaksu alga otrā statusā (kā pašnodarbinātai), tad perioda daļā, kurā persona nav bijusi reģistrēta kā iemaksu veicēja, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nenosaka 40% apmērā  no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pēc Jūsu jautājuma izklāsta saprotams, ka obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā veicat regulāri un jau ilgstoši, savukārt darba ņēmēja statuss iegūts tikai pirms pusgada. Līdz ar to perioda daļā, par kuru tiks aprēķināta vidējā iemaksu alga kā darba ņēmējai, netiks papildus piemērota valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kā tas būtu gadījumā, ja vidējo algu rēķinātu tikai kā darba ņēmējam.