No jautājuma nav saprotams, par kādu administratīvo pārkāpumu Jums sastādīts administratīvais akts un vai tas vispār ir sastādīts. Proti, nav zināmi faktiskie lietas apstākļi, līdz ar to sniedzam vispārīgu atbildi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 243.¹ pants nosaka: administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

• pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;
• personu liecības;
• eksperta atzinums;
• kompetentās institūcijas atzinums;
• dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
• elektroniskie pierādījumi;
• procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;
• lietiskie pierādījumi.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 61. pantam administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta otro daļu vai citiem likumiem nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai.

Tāpat jāvērš uzmanība: LAPK 255. pantā paredzēts, ka administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz 4 stundām. Vienlaikus, ja persona bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no personas atskurbšanas brīža.

Atbilstoši LAPK 270. pantam lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ minētā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz ekspertīzes atzinuma saņemšanas brīdim.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē var izskatīt un lēmumu pieņemt uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

Saskaņā ar LAPK 274. pantu lēmumā par administratīvā pārkāpuma lietu jānorāda:

• tās institūcijas nosaukums (amatpersonas vārds, uzvārds, amats), kura pieņēmusi lēmumu;
• koleģiālās institūcijas sastāvs, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija;
• lēmuma numurs;
• lietas izskatīšanas datums;
• ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un šīs personas pārstāvis vai aizstāvis;
• faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);
• lietas izskatīšanā konstatētie apstākļi, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
• administratīvā pārkāpuma protokola numurs, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;
• normatīvais akts, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
• lietā pieņemtais lēmums;
• norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
• pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, jānorāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmērs un tā atlīdzināšanas pienākums, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
• turpmākā rīcība ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, iepriekš minētās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

Pieņemot, ka pret Jums ir uzsākta administratīvā lietvedība, Jums jābūt zināmai informācijai, par ko Jūs sauc pie administratīvās atbildības, kādi ir pierādījumi, kas apstiprina Jūsu vainu, kāds normatīvais akts paredz atbildību par konkrēto pārkāpumu (likuma, Ministru kabineta vai pašvaldību saistošo noteikumu nosaukums un konkrēts pants/punkts/daļa), kā arī to, kādā iestādē un kādā termiņā Jūs varat šo lēmumu pārsūdzēt augstākā iestādē (tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu, piemēram, Galvenās kārtības policijas pārvaldes inspektora lēmumu var pārsūdzēt, vēršoties pie Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka, Valsts policijas lēmumu var pārsūdzēt vēršoties pie Iekšlietu ministrijas u.tml.) utt.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē aprakstīta LAPK Divdesmit trešajā nodaļā. Proti, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

Atbilstoši LAPK 280. pantam sūdzībā jānorāda:

• tās institūcijas (amatpersonas) nosaukums, kurai adresēta sūdzība;
• sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta;
• lēmums, par kuru iesniedz sūdzību;
• kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
• sūdzības iesniedzēja prasījums;
• sūdzībai pievienotie dokumenti;
• sūdzības sastādīšanas laiks.

Jāvērš uzmanība, ka sūdzību (pārsūdzēt lēmumu) administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Ja augstāka iestāde lēmumu atstāj negrozītu, to ir iespējams pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Arī augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.