No jautājuma konteksta var saprast, ka persona ir saukta pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) normām.

Neviens normatīvais akts, t.sk. arī LAPK, neietver tādu prasību, ka dokumentiem, kas tiek sagatavoti rokrakstā vai pat datorrakstā, jābūt salasāmiem. Jebkura dokumenta salasāmības princips izriet jau no paša dokumenta būtības.

LAPK 260. panta otrā daļa nosaka, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai – ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Tādējādi nesalasāms dokuments neatkarīgi no tā, kādā veidā tas ir izgatavots, pārkāpj tās personas, uz kuru tas attiecas, ar likumu nodrošinātās tiesības, t.sk. iepazīties ar to (saprast tā saturu), kā arī pēc būtības liedz pārsūdzības tiesības.