E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17221
Lasīšanai: 7 minūtes
1
1

Vai pašvaldības asfalta seguma ceļu var neatjaunot, bet safrēzēt

J
jautā:
10. jūnijā, 2019
Aigars

Labdien! Skrīveros ir A. Piegāza iela (bija ar asfalta segumu, kas netika labots vismaz 20 gadus, lielākās bedres aizbēra paši iedzīvotāji utt.). Vienā dienā, nevienu nebrīdinot, tika uzdzīta asfalta frēze un viss ceļš safrēzēts, pēc 2 nedēļām uzbēra pa virsu šķembu maisījumu un ar greideri izlīdzināja. Ceļš netika noblietēts, grāvju malas ir augstākas par pašu ceļu, iebrauktuves netika sakārtotas. Pagastā saka: asfalta ceļam naudas nav. Lēmumu vienpersoniski pieņēma novada priekšsēdētājs, nejautājot ielas iedzīvotāju viedokli, nemaz nerunājot par to, ka pirms tam nenotika nekāda publiskā apspriešana vai netika sniegta jebkāda cita informācija, lai gan par slikto ceļa stāvokli esot bijusi tikai viena sūdzība. Cik likumīga ir šāda novada rīcība, un kā risināt šo jautājumu, lai atgūtu asfalta seguma ielu? Vai var saukt pie atbildības personu, kas šo lēmumu pieņēma, un kādai vispār bija jābūt procedūrai? Kas dod tiesības mainīt ceļa segumu no asfalta uz grantēto?

A
atbild:
10. septembrī, 2019
Skrīveru novada dome
Andris Zālītis, priekšsēdētājs
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts
Linda Ņikona
LV portāls
Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs"
Andris Bērziņš, valdes priekšsēdētājs

LV portāls atvainojas, ka tikai tagad sniedz atbildi. Tika gaidīts Skrīveru novada domes komentārs.

Tās priekšsēdētājs Andris Zālītis LV portālam atsūtīja šādu informāciju: “Artūra Piegāza ielas asfalta segums tika uzklāts 1976. gadā. Šajā laika posmā asfalta klājums bija pilnīgi nolietojies un sadalījies. Kūkumojošas vietas pat 20 cm augstumā veidoja ap 50% ielas seguma laukuma platības. Posmā no Bērzu ielas līdz Draudzības ielai asfalta segums pilnībā bija deformēts un praktiski neredzams. Šāds ceļa stāvoklis radīja satiksmei nedrošus un bīstamus apstākļus, pastāvēja lielas iespējas notikt ceļu satiksmes negadījumiem, līdz ar to varētu tikt bojāti transporta līdzekļi un bija apdraudēta iedzīvotāju veselība un dzīvība. Dome vairākkārt saņēma iedzīvotāju lūgumus un prasības sakārtot Artūra Piegāza ielas braucamo daļu.

Apsekojot ceļa stāvokli un konsultējoties ar ceļu būves speciālistiem, kā vienīgais un efektīvākais risinājums, ņemot vērā domes budžeta iespējas, bija asfalta seguma palieku safrēzēšana un ceļa seguma papildināšana ar grants un šķembu maisījumu.

Veicot iepriekš minētās darbības, tika uzlabota avārijas stāvoklī esošās brauktuves daļa un pretēji iedzīvotāju iesniegumā minētajam ceļa segums tika uzlabots. Artūra Piegāza ielā veiktās darbības ir klasificējamas kā ceļu ikdienas uzturēšana un nav uzskatāmas par būvdarbiem.

Iesniegumā minētajā laika posmā no 2009. gada līdz 2019. gadam remontdarbi Artūra Piegāza ielā netika veikti. Šogad ceļa stāvokļa uzlabošanai tika iztērēti 810 eiro asfalta seguma safrēzēšanai un 4200 eiro grants un šķembu maisījuma iestrādei 250 km3 apjomā.

Asfalta seguma atjaunošana iespējama, tikai pilnīgi pārbūvējot ielu. Pašvaldības budžeta iespējas tuvākajā laikā neatļauj veikt Artūra Piegāza ielas rekonstrukciju. Turpmākā ielas uzturēšana notiks, to greiderējot, apstrādājot ar pretputes materiāliem, nepieciešamības gadījumā virsmas apstrādei izmantojot vibroblieti.”

Vienlaikus vēstulē A. Zālītis atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Papildus jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību – ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu; atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli; pretplūdu pasākumiem; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 7. panta otrajai daļai šā likuma 15. pantā paredzēto autonomo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Arī likuma “Par autoceļiem” 12. panta 2. punkts paredz, ka pašvaldību ceļu un ielu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana, renovācija, rekonstrukcija un būvniecība tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem un valsts līdzekļiem. Vienlaikus pašvaldības autoceļu uzturēšanas darbi notiek, ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to kontroli” iekļautās prasības.

Kā iepriekš LV portālam norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pašvaldība savas ielas un ceļus uztur pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros un ceļu rekonstrukciju veic atbilstoši pašvaldības prioritātēm.

Sazinoties ar biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, LV portāls noskaidroja, ka standarta procedūras jebkuras ielas rekonstrukcijai pašvaldībās ir ļoti līdzīgas tām, kas tiek izmantotas valsts ceļu būvniecībai. Ja retu reizi pašvaldības izdara kādas atkāpes no tām, jābūt nopietniem argumentiem, kāpēc tas ir darīts tā un ne citādāk.

A. Bērziņš skaidro, ka minētā standarta procedūra ir šāda:

  • vispirms pašvaldība izstrādā un apstiprina novada attīstības plānu, kurā vismaz vidējā termiņā ir prognozēta attīstība novadā, arī tas, ko novads plāno darīt ar saviem ceļiem;
  • uz šī plāna pamata tiek veidoti pašvaldības ikgadējie budžeti un apstiprināti pašvaldības domē;
  • tālāk seko pašvaldības apstiprināts projektēšanas uzdevums projektētājiem;
  • tiek izgatavots ceļa vai ielas rekonstrukcijas projekts;
  • projekts tiek saskaņots ar pašvaldību un izsludināts iepirkums pašvaldības vajadzībām;
  • iepirkuma uzvarētājs  projektu realizē, pašvaldība uzrauga darbus, pieņem tos un norēķinās ar būvnieku.

LCB nav ne tiesību, ne pienākums pārbaudīt pašvaldības darbu un minētās procedūras norisi. LCB pieņem, ka acīmredzot minētās ielas pamatkārta bez ilgstoša remonta bija nolietojusies un to bija nepieciešams remontēt. Tāpat LCB pieredze liecina, ka ļoti reti mēdz būt gadījumi, kad pašvaldība apzināti būtu mēģinājusi pazemināt savu novadu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši pilsētās un novadu centros. A. Bērziņš iesaka vēlreiz vērsties savā pašvaldībā un lūgt A. Piegāza ielas melno segumu atjaunot.

LV portālam, konsultējoties ar Zvērinātu advokātu kolēģijas Zvērinātu advokātu Jāni Muižnieku, izdevās noskaidrot, ka aprakstītajā situācijā problēmu pamatā rada ekonomiskās (finansiālās) iespējas, nevis prettiesiskums.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU