Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” redakciju, kas bija spēkā laika periodā no 13.11.1998. līdz 31.12.2001.), tā 9. panta 1. un 2. daļu, par īrnieka ģimenes locekļiem atzīstami viņa īrētajā dzīvojamajā telpā šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā iemitinātie laulātie vai radinieki, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība.

Kopā ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām.

Tas nozīmē, ka, izskatot Jūsu jautājumu, būtiski ir secināt, vai līguma slēgšanas periodā Jūs kā meita bijāt nepilngadīga perona. Tādējādi līdz Jūsu pilngadības sasniegšanai Jums nevar tikt piemērota solidāra mantiskā atbildība.

Pēc pilngadības sasniegšanas, ja Jūs faktiski esat lietojusi minēto īpašumu, solidārā mantiskā atbildība ir piemērojama.

Par īres līguma termiņu, kā tas ir norādīts jautājumā, Jūsu mātei bija noslēgts terminēts īres līgums (2000.–2001. gads), tas nozīmē, ka, beidzoties līguma darbības termiņam, minētais līgums vairs nav spēkā. Attiecīgi, ņemot vērā likuma 6. panta 2. daļu, kas paredz – ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, īrniekam pēc līguma termiņa izbeigšanās ir tiesības atjaunot līgumu –, ir jāvērtē, vai minētā līguma darbības termiņš nav pagarināts (piem., noteikts kā beztermiņa).

Par publikāciju oficiālajā izdevumā jāsaka, ka saskaņā ar Oficiālo paziņojumu un tiesiskās informācijas likuma 2. panta 2. daļu oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Minētā panta redakcija nav mainīta no likuma izsludināšanas brīža. Tas nozīmē, ka apstāklis, ka Jūs vai Jūsu māte nezināja par šādas oficiālās publikācijas esamību, nemaina tiesiskās sekas, ko publikācija rada.

Tā kā jautājumā nav norādīts oficiālās publikācijas teksts, detalizētāku informāciju par šīs publikācijas ietekmi uz tiesvedību un sekām, ko tā rada, sniegt nav iespējams.

Attiecībā uz termiņa notecējumu (noilgumu) jānorāda, ka šajā situācijā būtiski ir, vai īres līgums ir (bija) spēkā esošs (tā darbība bija pagarināta), vai arī tā darbība ir beigusies līdz ar līgumā norādīto termiņu. Ja līgums nav spēkā, tad attiecībā uz noilguma termiņu ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā noteiktais 3 gadu noilgums. Savukārt, ja līgums ir bijis pagarināts, tad noilgums ir pārtraukts ar atgādinājumu par parāda esamību, t.i., ar katru nākamo rēķinu vai cita veida atgādinājumu, kurā norādīts parāds par dzīvokļa īri.

Plašāk noilguma jautājums ir apskatīts LV portāla rakstā Kad iestājas parādsaistību noilgums.

Bez šaubām, pamatota ir Jūsu norāde par 18 gadus sena parāda piedziņu un apsaimniekotāja godprātību. Taču sākotnēji ir vērtējami noslēgtā īres līguma nosacījumi un pušu tiesības un pienākumi. Ņemot vērā apstākļus, ka Jūsu lietā jau ir ierosināta tiesvedība un ir notikušas jau divas tiesas sēdes, kā arī to, ka mūsu rīcībā nav pilnīgas informācijas attiecībā uz Jūsu lietu un niansēm tajā, Jums var ieteikt vērsties pēc juridiskās palīdzības pie juristiem vai zvērinātiem advokātiem.