Personas datu apstrādes tiesisko kārtību Latvijā reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un nacionālie tiesību akti.

Minētās regulas 5. pants nosaka datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus, t.i., datus drīkst apstrādāt konkrētā nolūkā (ar konkrētu mērķi), ja datu apstrādei ir tiesisks pamats. Tos drīkst ievākt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, kā arī jāņem vērā to glabāšanas ierobežojumi.

Datu apstrāde regulas izpratnē ir “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana”.

Jautājumā norādītajā situācijā datu apstrādes pārzinis (tas, kurš nosaka datu apstrādes mērķi, līdzekļus u. c.) ir Jūsu darba devējs. Tādējādi Jūsu darba devējs izvērtē attaisnojuma dokumentos iekļaujamās informācijas apmēru. Iespējams, ka Jūsu darba devējs izmanto minētos attaisnojuma dokumentus sava uzņēmuma grāmatvedības nolūkā. Šādā gadījumā Jūsu darba devējs ir tiesīgs pieprasīt minēto ziņu iekļaušanu attaisnojuma dokumentos jo to paredz likuma “Par grāmatvedību” 7. panta 9. punkts.  Savukārt, ņemot vērā datu apstrādes minimizēšanas principu, saistībā ar regulas prasībām tiek pārskatīti arī nacionālie tiesību akti. Tā 12. aprīlī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kas paredz personas koda iekļaušanu kases aprāta čeka izdrukā uz brīvprātības pamata, t.i., ja pati persona uz to tieši norāda un to lūdz. Sīkāk par minētajiem grozījumiem Jūs varat izlasīt LV portāla rakstā Pacienta personas datus kvītī nerakstīs.