Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti izņēmumi, kad gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli:

• ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz pārdošanai ir deklarētā dzīvesvieta;
• ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums;
• ja īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā vienīgais nekustamais īpašums un šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskata, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Ja pārdosiet dzīvokli, tad attiecībā uz ienākuma daļu no ½ domājamās daļas atsavināšanas izpildās likumā minētais kritērijs, lai ienākums netiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. T.i., dzīvokļa ½ domājamās daļas ir bijusi īpašumā (no dienas, kad reģistrēta zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz pārdošanai ir deklarētā dzīvesvieta.

No Jūsu sniegtās informācijas izriet, ka uz otru ½ domājamās daļas neizpildās kritērijs par deklarēšanos, lai būtu nodokļa atbrīvojums. Līdz ar to gūtā ienākuma daļa no pārdodamā dzīvokļa par otru ½ domājamās daļas ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemērojot 20% likmi ½ domājamās daļas atsavināšanas un iegādes vērtības starpībai.

Par nodokļa piemērošanu individuālā situācijā jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā. Informācija saziņai VID mājaslapā.