Labdien! Lūdzu, norādiet likumu, kas nosaka, cik ilgā laikā pavasarī ir jāveic lauksaimniecības zemes sakopšana, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otrā daļa (Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos) piemēro naudas sodu. Es kā lauksaimniecības zemes īpašnieks (8,17 ha) rudenī nopļāvu zāli (septembrī), sakarā ar silto rudeni ir izaugusi jauna zāle, iestājoties pavasarim, redzot, ka ir ataugusi zāle, kas ziemā nokaltusi un kuru traktē kā kūlu (pašvaldības policija), uzsāku īpašuma sakopšanu, bet man tagad tiek piemērots sods, kas izrakstīts 2019. gada 5. aprīlī, bet īpašumu sāku kopt 7. aprīlī. Lūdzu, norādiet, kurš likums (ja tāds ir) nosaka, līdz kuram laikam (pavasarī) jābūt īpašumam sakoptam. Ja iepriekšējā gada (2018.) rudenī neesmu saņēmis nekādus aizrādījumus par nesakoptu īpašumu. 51. pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana. Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, – uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit eiro. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 22.06.2006. un 26.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
Kā pamatoti esat norādījis savā jautājumā, atbildību par kūlas izveidošanos un teritorijas nesakārtošanu (tādu pasākumu kopumu, kas nepieļauj kūlas veidošanos, – regulāra zāles pļaušana) reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (AKP) 51. panta 2. daļa. Jūsu uzdotais jautājums līdzīgā gaismā jau ir skatīts 2015. gadā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā (Lieta Nr. 136008015, 102AA-0158-15/06). Minētajā spriedumā tiesa ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
Ņemot vērā minēto, secināms, ka normatīvais akts, kas paredz atbildību par kūlas izveidošanos, ir LAPK 51. panta 2. daļa, un lietā nav būtiski, līdz kuram datumam ir jāveic zemes sakopšana pavasarī, būtiski ir nepieļaut zāles pāraugšanu (kūlas izveidošanos) iepriekšējā gadā. Attiecīgi zāle jāpļauj tik bieži, cik nepieciešams kūlas veidošanās novēršanai.
Kā secinājusi apgabaltiesa, “šīs darbības vērtējamas pozitīvi, tomēr nepadara par nebijušu jau konstatēto pārkāpumu, jo brīdis, kad iestājas administratīvā pārkāpuma sastāvs, ir saistīts ar kūlas izveidošanos. Tādējādi secināms, ka tieši apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšana un zāles nepļaušana, kuras rezultātā izveidojas kūla, ir bezdarbība, kas veido Latvijas APK 51. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu. Likumdevēja mērķis ir bijis novērst tieši kūlas veidošanos”.
Tādējādi tas, ka Jūs esat uzsācis zemes apsaimniekošanas darbus, neatceļ administratīvā pārkāpuma faktu un atbildību par šādām darbībām (bezdarbību).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!