E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16693
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Vai pensionāram jāuztur pilngadīgs bērns ar invaliditāti

J
jautā:
07. aprīlī, 2019
Jānis

Tiesa savā spriedumā (uzturlīdzekļi invalīdam pēc 18 gadu vecuma) ir balstījusies uz Civillikuma 179. pantu (uzturēt līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt) un ir notiesājusi Latvijas valsts pensionāru. Bet vai tiešām likumdevējs ar šo pantu ir mērķējis arī uz tiem vecākiem, kuriem ir dzimuši bērni invalīdi kopš dzimšanas, kuriem šī spēja sevi apgādāt nekad neiestāsies? Es neticu, ka Latvijas valsts vēlējās sodīt tos pilsoņus, kuriem nav izdevies kāds bērns, un notiesāt viņus par to uz visu mūžu ar uzturlīdzekļu maksājumiem. Tad jau Latvijā neviens vairs bērnus neražos.

A
atbild:
09. maijā, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Jūsu uzdotais jautājums vairāk ir eksistenciālas dabas, nevis juridisks. Atbalstīt savus tuvākos cilvēkus, īpaši bērnus, mazbērnus, tāpat kā vecākus un vecvecākus, ir arīdzan morāls pienākums un atbildība, kas attiecas uz visiem neatkarīgi no sociālā statusa. Ja cilvēkiem tas piemirstas vai ir nostāja to ignorēt, atbildību paredz tiesību normas, proti, Civillikuma 179. pants un 188. pants.

Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz, ka “vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa”.

Tātad likums vecāku pienākumu apgādāt ikvienu savu bērnu neierobežo ne ar pensionāra statusu, ne bērna pilngadību, bet ar laiku, kad bērns var sevi apgādāt.

Nevienā tiesību normā nav noteikts izņēmums vecākam, kura bērnam ir noteikta smaga invaliditāte, rūpes par savu bērnu, tostarp materiālo atbalstu, deleģēt trešajai pusei. Tuviniekiem tie, visticamāk, jāaprūpē visa mūža garumā. Pienākums aprūpēt savus bērnus nav sods, bet lielākajai daļai sabiedrības pašsaprotama rīcība un neapstrīdams pienākums, kas izpildāms pēc labākās sirdsapziņas atbilstoši mantas stāvoklim un spējai uzturēt bērnu.

Vienlaikus LV portāls nevar komentēt konkrēto situāciju un tiesas lēmumu. Šādos gadījumos, piedzenot uzturlīdzekļus pilngadīga bērna uzturam, tiek ņemtas vērā ne tikai bērna vajadzības, bet arī abu vecāku materiālais stāvoklis un spēja to uzlabot. Piemēram, ja rūpes par smagi slimu bērnu uzņēmusies māte, ir taisnīgi, ka iespēju robežās savu artavu bērna aprūpē sniedz arī tēvs.

Vēršam uzmanību, ka, mainoties apstākļiem, piemēram, pasliktinoties materiālajai situācijai vai veselības stāvoklim, bērna tēvam ir tiesības celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra pārskatīšanu. To paredz arī Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa, kurā teikts: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Ja vecāki vairs nespēj aprūpēt savu bērnu, pēc palīdzības jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 1 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU