Vectēvs pirms nāves savu nekustamo īpašumu pārrakstīja manam brālim. Tajā laikā vēl biju nepilngadīga. Pēc tam brālis ieķīlāja īpašumu bankā. Vēl joprojām viņš maksā kredītu. Izdomā tikai atrunas, lai pārrakstītu man pusi no vectēva atstātā īpašuma. Viņa sieva manu ģimeni terorizē, ka mums šeit nekas nepieder. Kā man rīkoties? Vai pēc likuma man nepienākas puse no mantojuma, kaut arī vectēvs to pārrakstīja? Jāpiebilst, ka arī vectēva meita (mūsu mamma) vēl ir dzīva un vēlas, lai es atgūtu pusi no brāļa īpašuma.
Jautājums neietver informāciju par to, kā notika īpašuma “pārrakstīšana”, tāpēc atbilde saturēs hipotētiskus pieņēmumus.
Ja tika slēgts dāvinājuma līgums, tad atbilstoši Civillikumam, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.
Ja neatņemamās daļas tiesīgais, kas pārdzīvojis mantojuma atstājēju, ir atteicies no tiesības uz neatņemamo daļu vai nu pirms, vai pēc mantojuma atklāšanās, tad viņa atteikšanās šajā ziņā saista arī viņa lejupējos.
Saskaņā ar Civillikuma 424. panta otro daļu, ja neatņemamās daļas tiesīgais atkrīt, tad viņa neatņemamā daļa uz citiem neatņemamās daļas tiesīgajiem nepāriet.
Civillikuma 406. panta trešajā daļā ir definēts “atkrišanas” jēdziens – atkrišana ir mantojuma atraidīšana pēc aicinājuma mantot un mantojuma atraušana necienīgām personām.
Tātad Jūsu situācijā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!