Civillikuma 1115. pants paredz arī tādus privātos ezerus, kuros zvejas tiesības pieder valstij. Tātad – ezers var būt privātā īpašumā, bet zvejas tiesības sabiedrības interesēs ir saglabātas valstij. Minētie ezeri ir uzskaitīti Civillikuma II pielikumā. Šī likuma III pielikumā ir minēts upju saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij. Visos likuma I, II un III pielikumā uzskaitītajos ūdeņos ikviens var brīvi makšķerēt. Ņemot vērā, ka jautājumā nav norādīts konkrētā ezera nosaukums, detalizētāku informāciju sniegt nav iespējams.

Savukārt Civillikuma 1108. pants nosaka, ka stāvošie un tekošie “privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņi, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes gabaliem, ir viņu kopīpašums, un katram no viņiem ir tiesība lietot to ūdeņa daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei”.

Tādējādi, vērtējot apstākļus, ka Jums nomā ir piešķirta tikai noteikta ezera daļa, savā ezera daļā un no savas zemes krasta Jūs esat tiesīgi noteikt tādus ierobežojumus, kādus uzskatāt par nepieciešamiem. Taču Jūsu ierobežojumi nav attiecināmi uz citu īpašnieku tiesību, situācijā, kad tie rīkojas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, īstenošanu un sabiedrības interesēm.

Jūsu kā ezera daļas nomnieka tiesības ir realizēt nomas līgumā piešķirtās tiesības (lietot ezeru atbilstoši nomas līgumam), nepārkāpjot normatīvo aktu prasības. Tādējādi, ja lietā ir strīds par ezera daļas izmantošanas priekšnosacījumiem, Jums būtu jāvēršas pie attiecīgā ezera īpašnieka ar lūgumu precizēt nomas līguma nosacījumus makšķerēšanas un pārvietošanās tiesību daļā.