Administratīvā pārkāpuma protokola saturs ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 248. pantā.

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda:

• protokola sastādīšanas laiku un vietu;
• protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu;
• ziņas par pārkāpēja personu;
• administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu;
• citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.

Savukārt par pārkāpēju protokolā norāda:

• fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam – dzimšanas datumu), dzīvesvietu, veidu, kādā persona vēlas, lai tai paziņo informāciju un dokumentus administratīvā pārkāpuma lietā;
• juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, veidu, kādā persona vēlas, lai tai paziņo informāciju un dokumentus administratīvā pārkāpuma lietā;
• citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti LAPK 260. pantā, un par to izdara ierakstu protokolā. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

• noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;
• nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;
• ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai – ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai personai tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus LAPK noteiktajā kārtībā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 527 “Noteikumi par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu paraugiem un to izgatavošanas un izmantošanas kārtību”. 

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vēlas uzdot jautājumus lieciniekam, viņa var izteikt lūgumu lietas izskatīšanas laikā vai pirms tās, kā arī iesniegt interesējošos jautājumus. Amatpersona, izskatot lūgumu, to apmierinās vai noraidīs, balstoties uz lietas materiāliem un vērtējot, vai liecinieka piedalīšanās lietas izskatīšanā ir nepieciešama un no tā var mainīties lietas faktiskie apstākļi.