E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16157
Lasīšanai: 9 minūtes
1
1
1
1

Kriminālsoda ietekme uz nākotnes darba iespējām

J
jautā:
14. janvārī, 2019
Aldis

Pirms ilga laika – 2007. vai 2008. gadā – pret mani tika uzsākts kriminālprocess par nacionālā naida kurināšanu. Tolaik dienēju NBS un biju jauns, naivs cilvēks, tāpēc uz prokurora pieprasījumu ierasties ierados bez advokāta vai iepriekšējas jurista konsultācijas. Sarunā ar prokuroru atzinu, ka neuzskatu sevi par vainīgu, bet nevēlos tiesāties, jo kauns un nevēlos kriminālsodu, jo tas traucēs dienestam NBS, kā arī citās speciālajās iestādēs, tāpēc jautāju, vai nav citas iespējas. Prokurores piedāvājums bija vienošanās un “priekšraksta par sodu piemērošana”, kas noteiks, ja nemaldos, 200 latu sodanaudas nomaksu. Es jautāju, vai tas netraucēs dienestam, uz ko viņa atbildēja – nē. Rezultātā tika nobremzēta mana militārā karjera, daudzus gadus vēlāk šī kriminālsoda (viņa man lika noprast, ka tas būs kā administratīvais sods) dēļ nedabūju darbu aviokompānijā, jo šī iemesla dēļ neatbildu aviācijas likuma prasībām, un pirms pāris gadiem tika noraidīta mana kandidatūra šofera glābēja amatam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tāpēc uzskatu, ka šī vienošanās tika noslēgta prokurora negodprātīgas rīcības dēļ un apzināta, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošanas dēļ. Saprotu ka pagājis ilgs laiks, bet šī mana kļūda un tā cilvēka ļaunprātība sagādā jūtamas sekas vēl šobrīd (gan fiziskas – liegtas iespējas ieņemt noteiktus amatus, gan morālas ciešanas, gan nomelno manu reputāciju), tāpēc vēlos noskaidrot, kādas iespējas ir panākt lietas atkārtotu caurskatīšanu tiesā. Ja šādas iespējas nav, tad vēlos noskaidrot, vai ir iespējams rakstīt sūdzību par šo gadījumu un prokuroru, kas, veicot valsts amatpersonas pienākumus, rīkojās negodprātīgi un manipulatīvā veidā panāca izlīgumu, citiem vārdiem, veica krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā ir iestājušās gan mantiskas, gan morālas sekas, un panākt mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzību.

A
atbild:
31. janvārī, 2019

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 420. panta ceturtajai daļai prokurors priekšrakstu par sodu var sastādīt tikai tādā gadījumā, ja apsūdzētais savu vainu atzīst un piekrīt kriminālprocesa pabeigšanai, piemērojot viņam sodu. Saskaņā ar KPL 422. panta pirmo daļu personai, pret kuru pabeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izskaidro kriminālprocesa pabeigšanas sekas, kā arī persona parakstās, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā noteikto sodu. Turklāt piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas, un piekrišanu nevar atsaukt. Līdz ar to, personai parakstot minēto piekrišanu, ir iespēja gan iepazīties ar savām tiesībām, gan iepazīties ar prokurora priekšrakstu par soda juridiskajām sekām un faktu, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības par konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tāpat personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos.

Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta pirmo un otro daļu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Savukārt sodāmības dzēšanas termiņš ir noteikts Krimināllikuma 63. panta trešajā daļā. Tomēr sodāmība, pat dzēsta vai noņemta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem var radīt ierobežojumus pretendēt uz dažādiem valsts amatiem, tostarp militārajā dienestā un ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Savukārt kārtību, kādā spēkā esošu nolēmumu var nodot jaunai izskatīšanai, nosaka KPL trīspadsmitā sadaļa. Atbilstoši KPL regulējumam kriminālprocesu, kurā ir piemērots prokurora priekšraksts par sodu, ir iespējams izskatīt no jauna, atjaunojot tikai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Saskaņā ar KPL 665. panta otro daļu par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

  1. ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;
  2. ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;
  3. citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;
  4. Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies nolēmums;
  5. starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar KPL 657. panta pirmo daļu iemesls procesa uzsākšanai jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai ir kriminālprocesā iesaistītās personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas kriminālprocesā, vai tās pārstāvja pieteikums, kā arī informācija, kas iegūta cita kriminālprocesa gaitā, ja ir šā likuma 655. panta otrajā daļā noteiktais pamats. Pieteikums iesniedzams prokuratūrai pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

Attiecībā uz zaudējumu un nemantisko kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts kriminālprocesā prokuratūras prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, norādām, ka to regulē Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums. Saskaņā ar minētā likuma 4. panta pirmo daļu fiziskajai personai ir tiesības uz kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja iestājies viens no šādiem apstākļiem:

  1. spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās;
  2. kriminālprocess pilnībā izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ;
  3. spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru persona attaisnota apsūdzībā par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā saukta pie kriminālatbildības, ja šai personai konkrētā kriminālprocesa gaitā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona notiesāta, likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;
  4. kriminālprocess izbeigts tā daļā personu reabilitējošu apstākļu dēļ, ja šai personai attiecīgā kriminālprocesa gaitā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un kriminālprocess turpinās tā daļā par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;
  5. attiecīgajā kriminālprocesā piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā procesuālā piespiedu līdzekļa ilgums pārsniedzis ar galīgo spriedumu piespriestā brīvības atņemšanas soda ilgumu;
  6. ar kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas nolēmumu konstatēts pārkāpums procesuālās darbības norisē, kura rezultātā iznīcināts vai nesamērīgi bojāts īpašums.

Atbilstoši minētā likuma 17., 18. pantam iesniegums par kaitējuma atlīdzināšanu par prettiesisku vai nepamatotu rīcību pirmstiesas kriminālprocesā ir iesniedzams Ģenerālprokuratūrā (adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1050).

Attiecībā uz iespēju iesniegt sūdzību par prokurora rīcību: atbilstoši Prokuratūras likuma 6. panta trešajai daļai šāda sūdzība ir iesniedzama vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 43. pantu prokuroru par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus, var saukt pie disciplinārās atbildības.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 17 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU