Pirms ilga laika – 2007. vai 2008. gadā – pret mani tika uzsākts kriminālprocess par nacionālā naida kurināšanu. Tolaik dienēju NBS un biju jauns, naivs cilvēks, tāpēc uz prokurora pieprasījumu ierasties ierados bez advokāta vai iepriekšējas jurista konsultācijas. Sarunā ar prokuroru atzinu, ka neuzskatu sevi par vainīgu, bet nevēlos tiesāties, jo kauns un nevēlos kriminālsodu, jo tas traucēs dienestam NBS, kā arī citās speciālajās iestādēs, tāpēc jautāju, vai nav citas iespējas. Prokurores piedāvājums bija vienošanās un “priekšraksta par sodu piemērošana”, kas noteiks, ja nemaldos, 200 latu sodanaudas nomaksu. Es jautāju, vai tas netraucēs dienestam, uz ko viņa atbildēja – nē. Rezultātā tika nobremzēta mana militārā karjera, daudzus gadus vēlāk šī kriminālsoda (viņa man lika noprast, ka tas būs kā administratīvais sods) dēļ nedabūju darbu aviokompānijā, jo šī iemesla dēļ neatbildu aviācijas likuma prasībām, un pirms pāris gadiem tika noraidīta mana kandidatūra šofera glābēja amatam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tāpēc uzskatu, ka šī vienošanās tika noslēgta prokurora negodprātīgas rīcības dēļ un apzināta, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošanas dēļ. Saprotu ka pagājis ilgs laiks, bet šī mana kļūda un tā cilvēka ļaunprātība sagādā jūtamas sekas vēl šobrīd (gan fiziskas – liegtas iespējas ieņemt noteiktus amatus, gan morālas ciešanas, gan nomelno manu reputāciju), tāpēc vēlos noskaidrot, kādas iespējas ir panākt lietas atkārtotu caurskatīšanu tiesā. Ja šādas iespējas nav, tad vēlos noskaidrot, vai ir iespējams rakstīt sūdzību par šo gadījumu un prokuroru, kas, veicot valsts amatpersonas pienākumus, rīkojās negodprātīgi un manipulatīvā veidā panāca izlīgumu, citiem vārdiem, veica krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā ir iestājušās gan mantiskas, gan morālas sekas, un panākt mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzību.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 420. panta ceturtajai daļai prokurors priekšrakstu par sodu var sastādīt tikai tādā gadījumā, ja apsūdzētais savu vainu atzīst un piekrīt kriminālprocesa pabeigšanai, piemērojot viņam sodu. Saskaņā ar KPL 422. panta pirmo daļu personai, pret kuru pabeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izskaidro kriminālprocesa pabeigšanas sekas, kā arī persona parakstās, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā noteikto sodu. Turklāt piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas, un piekrišanu nevar atsaukt. Līdz ar to, personai parakstot minēto piekrišanu, ir iespēja gan iepazīties ar savām tiesībām, gan iepazīties ar prokurora priekšrakstu par soda juridiskajām sekām un faktu, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības par konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tāpat personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos.
Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta pirmo un otro daļu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Savukārt sodāmības dzēšanas termiņš ir noteikts Krimināllikuma 63. panta trešajā daļā. Tomēr sodāmība, pat dzēsta vai noņemta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem var radīt ierobežojumus pretendēt uz dažādiem valsts amatiem, tostarp militārajā dienestā un ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Savukārt kārtību, kādā spēkā esošu nolēmumu var nodot jaunai izskatīšanai, nosaka KPL trīspadsmitā sadaļa. Atbilstoši KPL regulējumam kriminālprocesu, kurā ir piemērots prokurora priekšraksts par sodu, ir iespējams izskatīt no jauna, atjaunojot tikai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Saskaņā ar KPL 665. panta otro daļu par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:
Saskaņā ar KPL 657. panta pirmo daļu iemesls procesa uzsākšanai jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai ir kriminālprocesā iesaistītās personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas kriminālprocesā, vai tās pārstāvja pieteikums, kā arī informācija, kas iegūta cita kriminālprocesa gaitā, ja ir šā likuma 655. panta otrajā daļā noteiktais pamats. Pieteikums iesniedzams prokuratūrai pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.
Attiecībā uz zaudējumu un nemantisko kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts kriminālprocesā prokuratūras prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, norādām, ka to regulē Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums. Saskaņā ar minētā likuma 4. panta pirmo daļu fiziskajai personai ir tiesības uz kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja iestājies viens no šādiem apstākļiem:
Atbilstoši minētā likuma 17., 18. pantam iesniegums par kaitējuma atlīdzināšanu par prettiesisku vai nepamatotu rīcību pirmstiesas kriminālprocesā ir iesniedzams Ģenerālprokuratūrā (adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1050).
Attiecībā uz iespēju iesniegt sūdzību par prokurora rīcību: atbilstoši Prokuratūras likuma 6. panta trešajai daļai šāda sūdzība ir iesniedzama vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 43. pantu prokuroru par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus, var saukt pie disciplinārās atbildības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!