E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15881
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Fiziskas personas maksātnespēja un saistību dzēšana

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. decembrī, 2018
Ulla

Tikko esmu nokārtojusi fiziskas personas maksātnespēju. Ir veikta pirmā saistību dzēšanas plānā paredzētā iemaksa. Ja pastāv varbūtība izbeigt darba tiesiskās attiecības, saņemot kompensāciju divu mēnešalgu apmērā, tad kāda būtu pareiza rīcība saistībā ar saistību dzēšanas plānu? Vai man jāveic grozījumi tajā, ja turpmākos mēnešus ienākumi būs mazāki nekā līdz šim?

A
atbild:
07. janvārī, 2019

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 162. panta pirmo daļu, ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru Maksātnespējas likuma 155. pantā paredzētajā veidā.

Maksātnespējas likuma 162. panta otrajā daļā noteikts, ka parādnieks pagarina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru. Secināms, ka fiziskajai personai saistību dzēšanas plāns jāgroza tikai tajos gadījumos, kad fiziskās personas ienākumi samazinās tādā apmērā, ka tas ietekmē saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu, kas noteikts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155. pantu.

Vienlaikus norādām, ka Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā noteikts, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šī panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas.

No minētās tiesību normas izriet, ka no visiem neto (faktiskajiem) ienākumiem, ko parādnieks saņem, viena trešdaļa novirzāma kreditoriem, taču, ja ienākumi ir mazāki nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tad vismaz viena trešdaļa (kā obligāts pienākums) no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra pirms nodokļu samaksas ir novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tātad ir noteikts minimālais ienākumu apmērs, kas parādniekam ir jānodrošina kreditoru prasījumu segšanai saistību dzēšanas procesā. Šis ir jāuzskata kā pienākums viena no fiziskās personas maksātnespējas mērķiem – parādnieka atbrīvošanai no atlikušajām saistībām – sasniegšanai.

Papildus norādām, ka Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā ir definēts labticības princips, kurš nosaka, ka parādniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā jeb godprātīgi. Parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 162. panta piekto daļu ar fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumiem kreditorus iepazīstina Maksātnespējas likuma 149. pantā minētajā kārtībā, un tos apstiprina tiesa Maksātnespējas likuma 157. pantā minētajā kārtībā. Atbilstoši šā likuma 154. pantam saistību dzēšanas plāns (attiecīgi arī grozījumi tajā) jāsastāda parādniekam. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 159. panta 3. punktu parādnieks var lūgt administratora palīdzību fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumu izstrādē. Tomēr šādā gadījumā jāņem vērā Maksātnespējas likuma 171. panta trešajā daļā noteiktais, proti, par administratora sniegto juridisko palīdzību maksājama atlīdzība, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu.

Maksātnespējas likuma 162. panta sestajā daļā noteikts, ka ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem, ja viņš saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 153. panta 3. punktu saistību dzēšanas procedūru pārtrauc, ja parādnieks nepilda saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi. Tas nozīmē, ja parādnieks neizpilda saistību dzēšanas plānu noteiktajā kārtībā, tad tas ir pamats saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai, neatbrīvojot parādnieku no saistībām.

Tādēļ no minētajām tiesību normām kopumā secināms, ja parādniekam saistību dzēšanas plāna izpildes laikā samazinās ienākumi tādā apmērā, ka tas ietekmē saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu, kas noteikts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155. pantu, tad parādniekam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus. Vienlaikus norādām, ka tikai tiesas kompetencē ir izvērtēt saistību dzēšanas plāna grozījumu nepieciešamību un atbilstību normatīvajiem aktiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas