Likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 10. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot). Savukārt šīs tiesību normas 3. punkts nosaka, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur arī tad, ja bezdarbnieks saņem slimības vai maternitātes pabalstu.

Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalstu neizmaksā par laika periodu, kamēr persona ir nodarbināta saskaņā ar noslēgto noteikta laika darba līgumu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem, kā arī par laika periodu, par kuru tiek saņemts piešķirtais maternitātes pabalsts.

Laika periodu, kad bija apturēta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, neieskaita pabalsta izmaksas (saņemšanas) ilguma termiņā, t.i., 9 mēnešu periodā. Praktiski tas nozīmē, ka par periodu, par kuru bija apturēta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, tā tiek pagarināta pēc tam, kad bezdarbnieks atkal ir tiesīgs turpināt saņemt pabalstu.

Jāuzsver, ka tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tiešā veidā saistītas ar personas atrašanos bezdarbnieka statusā. Ja tiek zaudēts bezdarbnieka statuss, tiek izbeigta arī bezdarbnieka pabalsta izmaksa.

Arī gadījumā, ja iepriekš noslēgtais darba līgums (uz laiku līdz diviem mēnešiem) tiek pagarināts, bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek izbeigta.