Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pants paredz sešus tiesiskos pamatus, kuru ietvarā varētu pieļaut fiziskās personas datus nodot kādam saņēmējam.

Proti, apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no minētajiem pamatojumiem:

• datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
• apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
• apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
• apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;
• apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
• apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Piemēram, pašvaldībai ziņu sniegšana varētu būt nepieciešama, lai izpildītu kādu funkciju vai uzdevumu. Vienlaikus pašvaldībai pirms datu nodošanas ir jākonstatē, vai datu nodošana ir nepieciešama konkrētā nolūka (vai funkcijas/uzdevuma) sasniegšanai.

Diemžēl, nezinot, saistībā ar kādu pašvaldības funkciju vai uzdevumu (varbūt pakalpojumu) jautājums ir uzdots, nav iespējams sniegt precīzāku atbildi. Vienlaikus iesakām ielūkoties LV portāla publikācijā par personas datu apstrādes principiem.