Tuvojoties aukstajiem gada mēnešiem un sākoties apkures sezonai, pirms vairākiem gadu desmitiem celtos mājokļos ar sliktu tehnisko stāvokli to iedzīvotāji zaudē naudu kopā ar siltumu – tā “izkūp gaisā” caur ēkas sienām, pagrabiem, ieejas durvīm un bēniņiem. Apzinoties to, šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju visā Latvijā izlemj par labu mājas siltināšanai, izmantojot “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” programmu un Eiropas fondu dāvinājumu. Lai māja pieteiktos programmai un pretendētu uz grantu, kas sedz līdz pat 50% no darbu izmaksām, par mājas renovāciju kopsapulcē jānobalso vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo dzīvokļu saimnieku, kam seko pilnvarotās personas izvēle, tehniskās dokumentācijas sagatavošana, kā arī pieteikums dalībai “Altum” programmā. Tāds pats iedzīvotāju balsojums būs nepieciešams arī par aizdevuma ņemšanu bankā. Divu trešdaļu balsojuma slieksni nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 17. pants.

Renovācijas izmaksas ir atkarīgas no tā, kādus uzlabojumus iedzīvotāji izvēlēsies veikt. Taču pieredze rāda, ka enerģijas ietaupījums var pilnībā nosegt dzīvokļa izmaksas par renovāciju, kas pēc darbu pabeigšanas tiks pievienotas ikmēneša komunālo maksājumu rēķinam. Galvenie  ieguvumi, veicot mājas atjaunošanu, ir par 40 līdz 60% zemāki apkures rēķini, mazāks rēķins par mājas apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma atlaide. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir arī uzlabots ēkas vizuālais izskats un mikroklimats ēkas iekštelpās. Turklāt būtiski pieaug arī mājokļa tirgus vērtība.