E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14917
Lasīšanai: 9 minūtes
1
1

Vai ir iespējams uzsākt maksātnespēju visai ģimenei

J
jautā:
20. jūlijā, 2018
Jānis

Vēlos uzzināt, kādas iespējas ir uzsākt un iziet ģimenes maksātnespējas procesu, ja parādnieka statusā ir vīrs, 2. grupas invalīds, kurš ir sasniedzis vecuma pensijas gadus, un vienīgais ienākumu avots ir invaliditātes pensija (perspektīvā tikai vecuma pensija, kas nesasniedz minimālo algu), sieva, kas tuvu pensijas vecumam, ar neregulāriem minimāliem ienākumiem, kas nesasniedz minimālo algu, un meita, kas ir Latvijas pilsone, taču dzīvo pastāvīgi ārzemēs un ir mājsaimniece vīra, kas nav LV pilsonis, apgādībā?

A
atbild:
13. septembrī, 2018

Maksātnespējas likuma 133. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt parādnieks kopā ar laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja katrai no minētajām personām pastāv Maksātnespējas likuma 129. panta pirmās daļas 3. punktā minētā pazīme – nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro, vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 eiro.

Līdz ar to, lai iesniegtu “ģimenes maksātnespējas procesa” pieteikumu, starp visām personām, kas iesniedz minēto pieteikumu, jāpastāv vismaz vienai neizpildītai kopīgai blakus saistībai vai solidārai saistībai (piemēram, parādnieks ir noslēdzis aizdevuma līgumu un par šo saistību ir galvojis parādnieka laulātais un meita).

Maksātnespējas likuma 133. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka, iesniedzot tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, parādnieks kopā ar ieinteresētajām personām (neatkarīgi no to skaita) iemaksā tikai vienu fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu (šobrīd 860 eiro) apmērā. Tāpat, ņemot vērā, ka tiek iesniegts viens kopīgs fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, parādniekam kopā ar ieinteresētajām personām jāiemaksā valsts nodeva 70 eiro apmērā (Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).

Kopīgais fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums pastāv tikai uz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi. Tā kā ne Maksātnespējas likumā, ne Civilprocesa likumā nav iekļauts “ģimenes maksātnespējas procesa” turpmākas norises regulējums, tad pēc pasludināšanas šie maksātnespējas procesi tiek turpināti tā, it kā tie būtu atsevišķi (individuāli) procesi, un attiecībā uz katru no šiem procesiem ir individuāli piemērojamas Maksātnespējas likumā ietvertās tiesību normas. Līdz ar to katrai personai, kas iesniedz kopīgu “ģimenes maksātnespējas procesa” pieteikumu, tiks pasludināts individuāls fiziskās personas maksātnespējas process (ar nosacījumu, ja tiesa konstatēs Civilprocesa likuma 363.27 panta otrajā daļā minētās maksātnespējas procesa pazīmes). Ja viens no parādniekiem neatbilst kādai no fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, tad tiesa attiecībā uz šo personu noraida fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, savukārt saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem, bet jebkurā gadījumā novirzāmo ienākumu apmērs nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās algas.

Tādējādi pēc bankrota procedūras pabeigšanas parādniekam jānodrošina, lai kreditoru prasījumu apmierināšanai ik mēnesi tiek novirzīta vismaz viena trešdaļa no valstī noteiktās minimālās algas (t.i., vismaz 143,33 eiro). Arī bezdarbnieka pabalsts, invaliditātes pensija u. tml. avoti ir atzīstami par ienākumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā, līdz ar to arī no tiem var novirzīt vienu trešdaļu kreditoru prasījumu segšanai. Maksātnespējas likumā nav noteikts, ka parādniekam jābūt nodarbinātam, tomēr vienlaikus ir noteikts, ka personai nepieciešams gūt ienākumus. Kaut arī ienākumu neesamība vēl nav šķērslis fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai, tomēr vienlaikus ienākumu gūšana ir priekšnoteikums saistību dzēšanas procedūras piemērošanai un tādējādi arī sekmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanai. Pretējā gadījumā parādniekam saistību dzēšanas procedūra var netikt piemērota vai parādnieks var netikt atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības.

Jautājumā ir norādīts, ka viena no ieinteresētajām personām, ar kurām parādnieks varētu kopā iesniegt “ģimenes maksātnespējas procesa” pieteikumu, ir parādnieka meita, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Tāpēc nepieciešams izvērtēt, vai attiecīgajai personai fiziskās personas maksātnespējas process ir ierosināms Latvijā.

Ja meita dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām preambulas 23. apsvērums, kurā teikts, ka galveno maksātnespējas procedūru var sākt dalībvalstī, kur ir parādnieka galveno interešu centrs.

Dzīvesvietas deklarēšana noteiktā valstī automātiski nerada pastāvīgu saikni ar attiecīgo vietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.22 panta otro daļu fiziskās personas galveno interešu centru nosaka tiesa, izvērtējot katras konkrētās lietas apstākļus. Savukārt no Eiropas Savienības tiesu prakses izriet, ka tiesai parādnieka galvenais interešu centrs būtu jānosaka, ievērojot kreditoru intereses. Proti, ir jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa tiesvedības vešana administratīvajā teritorijā, kurā parādnieks faktiski ir veicis savas ekonomiskās aktivitātes, ir svarīga, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi tiesai procesā visām ieinteresētajām personām (tai skaitā kreditoriem), kuru atrašanās vieta parasti ir tuvu parādnieka “galveno interešu centram”.

Izvērtējot, vai ārvalstī dzīvojošā persona var uzsākt maksātnespējas procesu Latvijā, jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu var iesniegt jebkura fiziska persona, kas Maksātnespējas likuma 127. panta izpratnē pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības – nav iespēju nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš. Termins “nodokļu maksātājs” tiek detalizētāk skaidrots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Proti, Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti). Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Jāņem vērā, ka persona, kas Latvijā nav guvusi ienākumus sešus mēnešus pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā, automātiski nodokļu likumdošanas izpratnē nezaudē Latvijas Republikas nodokļu maksātāja statusu un minētais apstāklis vien nevar būt par pamatu tiesnesim atteikt pieņemt pieteikumu par personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Nodokļu maksātāja statusu apliecina Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka konkrētā persona ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU