Vispirms par dažām lietām, kas attiecas uz Darba likuma ievērošanu.

Iesniegt atlūgumu divas nedēļas pirms vēlamā datuma nenozīmē, ka tas izdarīts laikus. Atbilstoši Darba likuma 100. pantam uzteikums darba devējam jāiesniedz vienu mēnesi iepriekš.

Ja no darba esat atbrīvota ar atpakaļejošu datumu, tas nozīmē, ka darba devējs Jūs ir atlaidis bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, bet viņam tādu tiesību nav. Šādā situācijā darba tiesiskās attiecības var pārtraukt tikai pēc darbinieka iniciatīvas vai pēc abpusējas vienošanās.

Darba tiesisko attiecību pārtraukšana pēc abpusējas vienošanās to arī nozīmē, ka vienojas abas puses. Darba likuma 114. pants paredz, ka darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā. Pārtraucot darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata, abas puses kā līdzvērtīgi partneri vienojas par nosacījumiem darba attiecību izbeigšanai vienošanās dokumentā norādītajā datumā. Tātad datumam, ar kuru esat atbrīvota no darba, Jums bija jābūt zināmam.

Jūs, protams, varat apstrīdēt šādu atlaišanas datumu.

Iespējams, ka abas puses rīkojās pēc principa “kā labāk”, jo darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats ietekmē bezdarbnieka pabalsta saņemšanas sākuma laiku. Proti, ja kļūst par bezdarbnieku pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata, tad bezdarbnieka pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no tā pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu maksā no iesnieguma dienas.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. pants nosaka tiesības uz bezdarbnieka statusu personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”).

Bezdarbnieka pabalstu ir tiesības saņemt, ja:

• piešķirts bezdarbnieka statuss;
• kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Likumā prasītie 12 mēneši ir jebkuri 16 mēnešu periodā, tie var arī nebūt pēc kārtas.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un personas, kuras  saņem vecāku pabalstu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apdrošinātas bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai. Tādējādi arī laikā, kad persona vairs nav darba attiecībās, bet, kopjot bērnu, saņem bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, tā ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai, kas rada tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Bērna kopšanas pabalstu (171 eiro) maksā līdz bērna pusotra gada vecumam neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai saņem bezdarbnieka pabalstu.

Pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas saglabājas tiesības uz vecāku pabalstu.

Savukārt vecāku pabalstu un bezdarbnieka pabalstu vienlaikus nemaksā. Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr tiek saņemts bezdarbnieka pabalsts. Tad, kad bērnam apritēs pusotrs gadiņš, tiks pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa (ja esat izvēlējusies pabalsta saņemšanas ilgumu līdz bērna 1,5 gadu vecumam). Ja negribat zaudēt vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa pēc vecāku pabalsta izmaksas beigām.

Bērna kopšanas atvaļinājums var būt arī ilgāk nekā līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Lai nebūtu pārpratumu ar datumiem, jāpārliecinās, līdz kuram datumam Jums piešķirti bērna kopšanas pabalsti. To varat noskaidrot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.