Komerctiesībās un arī parādsaistībās saistošs ir Komerclikuma 406. pants, kas paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 11. panta otrā daļa nosaka – ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas noteikta darījumā, saziņai var tikt izmantota kontaktinformācija, kas ir kļuvusi zināma vai arī iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot iepriekš minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi (juridiskai personai – reģistrēto juridisko adresi).

Gan Paziņošanas likums, gan Civilprocesa likums nosaka pienākumu personai būt sasniedzamai savā deklarētajā dzīvesvietā, šīs normas tiešā veidā nav attiecināmas uz attiecībām starp diviem civiltiesību subjektiem, taču tas var tikt izmantots tiesā, lai pamatotu personas pienākumu būt sasniedzamai šajā adresē. Juridiskām personām sasniedzamības pienākumu reģistrētajā juridiskajā adresē nosaka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa.

Tātad tas, ka persona nav bijusi sasniedzama darījumā norādītajā adresē vai adresē, kur tai ir pienākums būt sasniedzamai ar likumu, ir uzskatāms par pašas personas atbildību. Minētais gadījums nekādā veidā neietekmē noilguma pārtraukumu, ja uz attiecīgo adresi ir ticis pienācīgi nosūtīts atgādinājums par saistību izpildes pienākumu un tas ir pierādāms. Strīdi šajā jautājumā tiek izšķirti tiesas ceļā.