AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14523
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Par amatpersonas pārkāpumiem ir jāziņo kompetentām iestādēm

J
jautā:
23. maijā, 2018
Madara

Labvakar! Bērnišķīgs, taču man svarīgs jautājums. Vēlos uzzināt, kā jārīkojas pilsonim, ja ir aizdomas par likuma pārkāpumu. Vai eksistē kāds tiesību akts, kas liedz pašvaldībai diskreditēt valsti un/vai nodarboties ar propagandu?

A
atbild:
04. jūlijā, 2018
Edīte Brikmane
LV portāls

Aktīvam un atbildīgam savas valsts pilsonim ir pienākums, redzot, ja valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks vai amatpersona, vai vēlēts tautas pārstāvis (deputāts) pašvaldības domē vai Saeimā, kā arī jebkurš cits ierindas pilsonis pārkāpj likumu, reaģēt, ziņojot par notikušo attiecīgām tiesībsargājošām iestādēm. Tomēr, lai sniegtu Jums precīzāku atbildi, būtu nepieciešams zināt, par kāda veida pārkāpumu ir runa un kādos apstākļos tas ir noticis.

Piemēram, Krimināllikuma X nodaļas “Noziegumi pret valsti” 80. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Savukārt Krimināllikuma 81. pantā ir noteikts, ka arī par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Krimināllikuma 74.1 pantā ir noteikta kriminālatbildība par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Kriminālatbildība ir paredzēta arī par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu (Krimināllikuma 78. pants). Likuma par “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10. pants aizliedz šādu publisku pasākumu laikā vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Aizliegums popularizēt tamlīdzīgas idejas izriet arīdzan no Reklāmas likuma un citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā ir aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

Savas kompetences ietvaros iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem izskata Valsts policija, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs, Drošības policija un citas iestādes.  Sīkāks izklāsts tīmekļvietnes www.atkrapies.lv sadaļā “Ziņo par pārkāpumiem”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU