Morālā kaitējuma kompensāciju tiesas ceļā var prasīt tikai likumā noteiktos gadījumos. Civillikumā morālā kaitējuma kompensācija paredzēta 1) nepatiesu, godu un cieņu aizskaršu ziņu izplatīšanas gadījumos kā mutvārdos, rakstveidā, darbos vai presē (CL 2352.1 pants) vai 2) tiesību aizskāruma, kas pati par sevi ir neatļauta darbība, kas rada kaitējumu, gadījumos (CL 1635. pants). Morālā kompensācija paredzēta arī darba tiesībās, autortiesībās, administratīvajās tiesībās un krimināltiesībās.

Civillikums (69.–83. pants) neparedz atlīdzību par morālo kaitējumu, šķirot laulību, izņemot gadījumu, ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, – tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa (CL 79. panta pirmās daļas 1. punkts) atlīdzību.

Tas, ka cilvēks lietoja alkoholu vai bija bezvēsts prombūtnē (personas brīvas izvēles rīcība), tādējādi bojājot nervus un radot stresu otrai pusei, nav normatīvajos aktos ietverts apstāklis, kas ir par pamatu morālās kompensācijas piedziņai.