Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk tekstā – Vispārīgie būvnoteikumi) 3. punktu būvniecību var ierosināt:

• zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt;
• pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
• enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants.

Būvniecību regulējošie tiesību akti pieļauj iespēju, ka būvniecības procesu ierosina arī cita persona, bet tādā gadījumā ir nepieciešams saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Kamēr tiesisks darījums nav koroborēts zemesgrāmatā, par nekustamā īpašuma īpašnieku ir uzskatāms iepriekšējais īpašnieks.

Būvniecības likuma 14. panta pirmā daļa noteic, ka persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu, kā arī vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

Vispārīgo būvnoteikumu 4. punkts noteic, ka būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumā noteikto, žogs ir uzskatāms par pirmās grupas inženierbūvi un šādas būves būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti (Vispārīgo būvnoteikumu 70. punkts).

Paskaidrojuma rakstam vai apliecinājuma kartei ir jāpievieno MK noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju noteikumi" 30. punktā noteiktie dokumenti, tostarp saskaņojums ar nekustamā īpašuma vai būves īpašnieku, ja būvniecību neierosina īpašnieks. Saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku ir nepieciešams neatkarīgi no būves sarežģītības. Tātad jebkurā gadījumā ir nepieciešams būvniecības ieceres saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Būvniecības ierosinātājam būtu jāizvērtē iespējas, kā iegūt šo saskaņojumu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks dzīvo ārzemēs, piemēram, vienoties par tikšanās laiku, ja īpašnieks apmeklē Latviju, vai arī izmantot pasta komersanta pakalpojumus. Ja īpašniekam ir drošs elektroniskais paraksts, tad saskaņojumu iespējams sagatavot elektroniskā dokumenta veidā. Vienlaikus norādāms, ka žoga sakārtošana ir gan ieguvēja, gan īpašnieka interesēs, līdz ar to īpašniekam vajadzētu būt pozitīvi noskaņotam pret šādu būvniecības procesu.