AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13985
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Nodokļi

Pašnodarbinātā pienākums nomāt telpu

J
jautā:
06. martā, 2018
GUNITA VERNERE

Esmu pašnodarbināta persona un nodarbojos ar ielu tirdzniecību. Strādāju ar konkrētā firmā noslēgtu sadarbības līgumu. Vai varu tirgoties tirdzniecības vietā, kuru atmaksā firma, kuras produkciju tirgoju? Jeb jātirgojas ar atļauju, kas reģistrēta uz mana vārda kā pašnodarbinātajam?

A
atbild:
13. martā, 2018
Līga Pauliņa
LV portāls

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību.

Šajā gadījumā ir svarīgi vērtēt, kāds sadarbības līgums ir noslēgts ar konkrēto firmu, kas ir līguma priekšmets.

Ja tam ir uzņēmuma līguma pazīmes, tad jāņem vērā uzņēmuma līguma definīcija, ko noteic Civillikuma 2212. pants – ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tas nozīmē, ka uzņēmēja rīcībā jābūt visiem rīkiem un līdzekļiem, lai nodrošinātu līgumā paredzēto pakalpojumu.

Ja pašnodarbinātais bez atlīdzības izmanto uzņēmuma, ar kuru noslēgts pakalpojuma līgums, telpas, tas varētu būt viens no kritērijiem, kas liecinātu, ka starp pašnodarbināto un uzņēmēju pastāv darba tiesiskās attiecības.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.2 daļu fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

  1. maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
  2. finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
  3. maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
  4. maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
  5. maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
  6. maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

Tādējādi ir jāizvērtē visi Jūsu līguma aspekti. Ja runājam par telpu izmantošanu, jābūt nomas līgumam. Ja firma, kurai sniedzat pakalpojumu, izvirza vēl citus ierobežojošus nosacījumus – noteikta darba vieta, noteikts darba laiks, uzraudzība, tad Valsts ieņēmumu dienests šādas tiesiskās attiecības varētu kvalificēt kā slēptu nodarbinātību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 17 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS