Uz uzņēmuma līguma pamata nodibinātās tiesiskās attiecības regulē Civillikuma 2212.–2229.panta nosacījumi, nevis Darba likuma tiesību normas. Proti, saskaņā ar Civillikuma 2212.panta nosacījumiem: „Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu”.
Atbilstoši Civillikuma 2179.pantam: „Ja saistības mērķis ir nevis darbs vispār, bet kāds noteikts darba rezultāts, tad līgums par to nav uzskatāms par darba līgumu, bet par uzņēmumu.”

Tas nozīmē, ka pēc savas būtības puses (pasūtītājs un uzņēmējs), noslēdzot uzņēmuma līgumu, nodibina civiltiesiskās attiecības, kas netiek pakļautas Darba likuma regulējumam, jo saskaņā ar Darba likuma 28.panta pirmo daļu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Kā rezultātā uzņēmuma līguma slēdzēji jeb puses kā līdzvērtīgi partneri (nav darba tiesiskajām attiecībām raksturīgas pakļautības darba devēja kārtībai un rīkojumiem) vienojas par uzņēmuma līguma nosacījumiem, kas nav pretrunā ar Civillikuma aizliedzošām tiesību normām.

 Līdz ar to, atbildot uz Jūsu jautājumu, būtu norādāms, pirmkārt, ka Darba inspekcija uzrauga un kontrolē tikai darba tiesiskās attiecības, otrkārt, uz uzņēmuma līguma pamata nodibinātās attiecības netiek pakļautas Darba inspekcijas kontrolei un uzraudzībai, treškārt, Darba inspekcija var vērtēt nodibināto attiecību atbilstību darba tiesiskajām attiecībām (slēptās darba attiecības).

Visbeidzot, norādām, ka Jums ir tiesības vērsties Darba inspekcijā ar lūgumu izvērtēt, vai Jūsu nodibinātājām attiecībām ir vai nav piemērojams Darba likums un attiecīgās sociālās garantijas.