Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vēršos pie Jums ar sekojošu jautājumu – PVN likuma 1. panta "Likumā lietotie termini" 12. punkts ir "Nelietota nekustamā īpašuma jēdzieni", un divi no skaidrojumiem, par kuriem gribu Jums jautāt, ir –
Mans jautājums ir – SIA piederoša būve tika 2014. gadā pieņemta ekspluatācijā, tajā nekad nekas nebija reģistrēts un nebija veikta nekāda komercdarbība. Būve ir saimniecības ēka, kura tika izmantota savām vajadzībām (mantu glabāšana, dažādu saimniecības darbu veikšana u. c.). Vienīgie dokumenti, kas varētu liecināt par to, ka būve bija lietota, ir rēķini un kvītis par komunālo pakalpojumu apmaksu (elektrība, gāzes, ūdens u. c.). SIA grasās pārdot šo īpašumu. Tagad šī būve uzskatāma par lietotu vai nelietotu? Tādi dokumenti kā rēķini un kvītis par komunālo pakalpojumu apmaksu var liecināt, ka ēka ir lietota, vai tomēr ēkai ir jābūt lietotai komercdarbībā, bet privātām vajadzībām, līdzīgi kā, piemēram, dzīvojamā platība, kur arī par pamatojumu var liecināt tikai komunālo pakalpojumu izmantošana, neder? Paldies!
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 12. punktā ir uzskaitīti gadījumi, kad nekustamo īpašumu uzskata par nelietotu nekustamo īpašumu. Tādējādi par nelietotu nekustamo īpašumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir uzskatāms tikai tāds nekustamais īpašums, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 12. punkta nosacījumiem.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 24. punktu ar nodokli neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu.
Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 53. punktā noteikts, ka, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 24. punktu, par nekustamo īpašumu uzskata arī zemi un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgos stādījumus, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumus kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumus.
Savukārt saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 1. punktu apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra.
Zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta:
Eiropas Savienības Tiesa 2000. gada 8. jūnija spriedumā lietā C-400/98 Finanzamt Doslar v Brigitte Breitshol, analizējot ar nekustamā īpašuma piegādi saistītus darījumus, 50. un 55. punktā ir atzinusi, ka nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā ēkas vai būves vērtība un zemes vai tās daļas vērtība nav atsevišķi nodalāmas. Ja pārdod nelietotu nekustamo īpašumu (tai skaitā zemi vai tās daļas), ar nodokli ir apliekama visa nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma vērtība.
Tādējādi, pārdodot ēku vai būvi kopā ar zemi, uz kuras minētais nekustamais īpašums atrodas, ēkas vai būves vērtība un zemes vai tās daļas vērtība nav atsevišķi nodalāmas un pievienotās vērības nodoklis (turpmāk – PVN) nekustamajam īpašumam (zemei un celtnēm, ēkām vai būvēm uz tās) ir piemērojams kā vienam nedalāmam nekustamajam īpašumam.
Tādējādi, ja tiks pārdots tāds nekustamais īpašums, kurš neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 12. punkta nosacījumiem, pie nosacījuma, ka tam funkcionāli nepieciešamajai zemei nav apbūves zemes statusa, tā pārdošana ar PVN nav jāapliek.
Tā kā jautājumā norādīts, ka nekustamais īpašums nav izmantots komercdarbībai, šāds nekustamais īpašums joprojām ir uzskatāms par nelietotu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 12. punkta “a” apakšpunkta izpratnē. Turklāt norādām, ka tikai tādi dokumenti kā rēķini un kvītis par komunālo pakalpojumu apmaksu vien vēl nevar apliecināt, ka ēka ir lietota vai nav lietota.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
