Civilprocesa likuma 546. panta normas nosaka, ka izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

Pie izpildu dokumenta iesniegšanas tiesu izpildītājs var palūgt iemaksāt sprieduma izpildes uzsākšanas izdevumus. Tas izriet no Civilprocesa likuma 567. panta pirmās daļas.

Civilprocesa likuma 567. panta otrā daļa nosaka, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

• prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;
• prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
• prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;
• gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;
• gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, – pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam;
• gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.