Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveicināti! Dzīvoju atsevišķi, esmu aizgājusi no bērnu tēva, ir kopīgas divas meitas. Vairākkārt pēc bijušā dzīvesdrauga uzbrukumiem manai ģimenei vērsos bāriņtiesā un policijā pēc palīdzības, līdz viņam tika pārtrauktas vecāku tiesības. Nesen pārmainīju dzīvesvietu. Kādā dienā bez brīdinājuma pie manis ieradās sociālā darbiniece, atstājot savu vizītkarti, lai es pie viņas ierodos. Audzinot vienai divus bērnus, režīms man ir diezgan saspringts, tāpēc pēc laba laika es devos pie viņas vizītē. Mūsu saruna sākās par to, kāpēc man VSAA pagājušomēnes ir ieskaitījusi slimības pabalstu. Sarunas laikā es sapratu, ka sieviete vispār nav informēta par manu lietu un daudz ko nesaprot. Ik pa minūtei piedāvāja palīdzību, piekritu psihologa apmeklējumam meitai. Pāris dienu vēlāk atradu mājas durvīs zīmīti , sieviete atkal ir bijusi pie manis. Likumā atradu informāciju, ka apsekošanu veic gadījumā, ja tiek prasīta finansiāla palīdzība, jo saprotu, ka apsekošana, kuru veic saistībā ar bērniem, veic bāriņtiesa. Sieviete ar mani veido sarunas tā, it kā es būtu agresīvs cilvēks. Uz maniem jautājumiem viņa nespēj pilnīgi atbildēt. Iespējams, man vienkārši neveidojas kontakts ar labo cilvēku. Gribēju saprast, cik likumiskas ir viņas vīzītes, ieinteresētība par manām slimības lapām. Vai ir iespēja mainīt šo sociālo darbinieku? Pēc palīdzības vērsos bāriņtiesā, nevis sociālajā dienestā.
Sociālajam darbam nav vienvirziena raksturs. Un sociālā dienesta galvenais pienākums nav pabalstu izmaksa, kad materiālā stāvokļa novērtēšanai arī veic apsekošanu. Valsts un pašvaldība algo sociālos darbiniekus, lai īpaši tiktu pievērsta uzmanība arī ģimenēm ar bērniem. Un atbildība par to ir ne tikai bāriņtiesai (kas arī ir pašvaldības izveidota iestāde), bet arī citām iestādēm – sociālajam dienestam, policijai, skolai. Tāpēc tiek veidotas starpinstitucionālās grupas, kurās kopā var darboties gan šo nosaukto, gan nevalstisko organizāciju un citu iestāžu (piemēram, medicīnas) pārstāvji.
Viena lieta ir tas, kas noteikts likumos, proti, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēts: ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.
Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir sniegt cilvēkam informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību, sniegt psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešajā daļā noteikts, ka bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām.
Ministru kabinets šogad 12. septembrī pieņēma noteikumus par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā (Nr. 545). Tajos noteikts visu iesaistīto institūciju vienotas sadarbības mehānisms un pienākumi, jo īpaši šādu sadarbību attīstot un stiprinot pašvaldību līmenī.
Latvijā diemžēl ir nepiedodami daudz situāciju, kurās, ja ģimenē kas atgadās ar bērniem, sabiedrība meklē vainīgos un pirmais, ko piesauc, ir sociālais dienests. Sociālajiem darbiniekiem ir nepieciešama atbilstoša augstākā izglītība, un studijās tiek iegūtas sociālajam darbam nepieciešamās zināšanas.
Ja ģimenē viss ir kārtībā, atbalsts nav nepieciešams, to var arī mierīgā sarunā sociālajai darbiniecei pateikt. Kas attiecas uz sociālā darbinieka izvēli un iespējām to mainīt, tas atkarīgs no pašvaldības un no tā, cik sociālo darbinieku un sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem ir sociālajā dienestā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
