Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba devējs organizēja atpūtas kompleksā (bija īrēts uz pasākuma laiku) pasākumu saviem darbiniekiem, t. sk. man. Vienas no būvēm nedrošās konstrukcijas dēļ nokritu un guvu traumu. Traumas faktu piefiksēja uz šo vietu izsauktā NMP brigāde. Tā kā traumas dēļ uz laiku zaudēju darbspēju un nesaņēmu daļu algas, kā arī patērēju naudu medicīnas pakalpojumiem, zālēm un transportam, vēlos, lai šos izdevumus kopā ar morālo kaitējumu atlīdzina tas, kas par to ir atbildīgs.
Vēlos noskaidrot: 1) kurš ir atbildīgs - ēkas īpašnieks, uzturētājs vai izīrētājs; 2) kā noskaidrot atbildīgās personas nosaukumu un juridisko adresi; 3) kurā valsts vai pašvaldības iestādē griezties, lai saņemtu aktu par to, ka būvei ir nedroša konstrukcija; 4) ja būs nepieciešams griezties civiltiesā, uz cik lielu morālā kaitējuma atlīdzinājumu var cerēt (diapazons, un no kā ir atkarīga gala summa), ja trauma ir smadzeņu satricinājums, un darba nespējas periods ir 15 dienas; 5) ja civiltiesa piešķirs atlīdzinājumu mazākā apmērā nekā pieprasīts, vai es atgūšu valsts nodevu pilnā apmērā, vai arī tikai tādā, kas atbilst piešķirtajam atlīdzinājumam?
Par būvju tehnisko stāvokli atbild būvju īpašnieks, kuru Jūs varat noskaidrot, vispirms iepazīstoties ar sava darba devēja noslēgto līgumu par atpūtas kompleksa īri pasākumam – tur noteikti būs atrodams juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds. Atzinumu par to, ka būvei ir nedroša konstrukcija, varat prasīt attiecīgās pašvaldības būvvaldē.
Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sev neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Tādējādi, lai iestātos atbildība par kaitējumu, ir jākonstatē trīs priekšnoteikumi: prettiesiska rīcība, kaitējuma esamība, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu.
Ja šie priekšnoteikumi tiešām tiek konstatēti, pirms vēršanās tiesā būtu jāmēģina vienošanās ceļā atrast risinājumu ar atpūtas kompleksa īpašnieku, lūdzot atlīdzināt Jums radušos zaudējumus – kā materiālos (izdevumus par ārstēšanu un zaudēto izpeļņu), tā arī nemateriālos (morālo kaitējumu).
Ja vienošanās nav iespējama, Jums saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, protams, attiecīgi pamatojot un pierādot savus prasījumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro daļu atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. No Civillikuma 5.panta izriet, ka gadījumos, kad jautājuma izlemšana atstāta tiesas ieskatam, tiesai jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Tiesai, izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā nodarītā kaitējuma raksturs, kaitējuma nodarīšanas apstākļi, nodarīto ciešanu smagums un sekas, un tas, ka atlīdzinājumam jābūt taisnīgam un samērīgam.
Ja tiesas spriedums būs labvēlīgs un prasība tiks apmierināta daļēji, samaksātā valsts nodeva tiks piedzīta no atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic: ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
