1. Civillikuma 1635. panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts morālais kaitējums, dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Tālāk minētajā pantā skaidrots: „Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.”

Ja Jums ir rakstisks prokurora atzinums, ka policijas darbinieki izdarījuši rupju pārkāpumu, ja ir pietiekams pamatojums, ka policijas darbinieku pārkāpums Jums sagādājis morālo kaitējumu, varat par kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties ar iesniegumu tiesā.

Civilprocesa likuma (CPL) 1. pants nosaka: „Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.”

1. Tiesāšanās izdevumi Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ir jāsedz zaudējušai pusei – prasītājam vai atbildētājam. Pārējie civillietas dalībnieki ir atbrīvoti no tiesāšanās izdevumu samaksas. Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā. Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzības persona, uz kuru lēmums attiecas. Konkrēti par tiesāšanās izdevumiem un valsts nodevu varat izlasīt CPL 33. pantā un 34. pantā.

Pirms vērsties tiesā ar iesniegumu, noteikti vēlama konsultācija pie advokāta, lai izvērtētu visus argumentus un tiesvedības iespējamo gaitu. Tad arī varētu izlemt par pieprasāmās kompensācijas apmēru. Tomēr viena piebilde: saskaņā ar Civilprocesa likuma 1635. panta otrajā daļā noteikto atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.