Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārsts pēc pacienta nogādāšanas slimnīcā trīs dienu laikā piederīgajiem neteica, ka slimniekam ir konstatēta nāvējoša slimība, un īsto diagnozi nosauca tikai pēc nāves. Visu laiku teica, ka ir pneimonija un tā tiek ārstēta. Mirušajam nevarēja palīdzēt, un ārsts netiek vainots nepareizā ārstēšanā, taču viņš, nepasakot īsto diagnozi un par bīstamo stāvokli, neļāva piederīgajiem būt klāt mirējam pirms nāves, kas tuviniekiem ir atstājis neizdzēšamu brūci dvēselē. Uz jautājumu – kāpēc nepateica, bija klusums, bet nodaļas vadītāja vispār ciniski paziņoja, ka viņiem nevienam nekas nav jāziņo. Vai ārstiem vairs nav pat par kritisko veselības stāvokli jāpaziņo, un kam par šādu rīcību jāatbild?
LV portāls nevar komentēt un vērtēt konkrētā ārsta rīcību un komunikāciju ar pacienta tuviniekiem. Pacientu tiesību likums risina attiecības starp ārstu un pacientu, nevis starp ārstu un pacienta piederīgajiem.
“Ārstam patiešām nav normatīvajos aktos noteikts pienākums informēt radiniekus par pacienta veselības stāvokli, bet ārsts to drīkst darīt, ja pacients tam devis savu piekrišanu,” LV portālam norādīja Veselības ministrija. Turklāt normatīvie akti ļoti ierobežo ārstniecības personas tiesības izpaust jebkādu sensitīvu informāciju par pacienta veselības stāvokli arī tad, ja par to interesējas radinieki. Atbilstoši Pacientu tiesību likumam pienākums iesaistīt pacienta tuvākos radiniekus ir tikai gadījumā, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību.
Šajā situācijā, ja piederīgie to vēlas, ir iespējams griezties Latvijas Ārstu biedrībā, kas izskata ārstu iespējamos ētikas normu pārkāpumus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
