Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: ja divām daudzdzīvokļu mājām piederošā nekustamā īpašuma reāla sadalīšana nav iespējama, tad tās ir uzskatāmas par vienu īpašumu, un arī dzīvokļu numerācija šādos gadījumos parasti ir vienota – vienā mājā, piemēram, no 1 līdz 50, otrā – no 51 līdz 100. Tāpēc arī nevar (un nav lietderīgi) katrā mājā dibināt atsevišķu dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) attiecīgās mājas apsaimniekošanai.

”Taču šajās mājās, kā minēts arī jautājumā, mēdz būt atšķirīgs tehniskais stāvoklis, iedzīvotāju prasības apsaimniekošanai un nereti – arī maksātspēja. Kā atrisināt šo problēmu? Ļoti vienkārši –  pašreizējai dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir jāatver divi bankas konti, katrai mājai savs, kuros attiecīgi nonāk dzīvokļu īpašnieku maksājumi. DzĪB aprēķina administratīvos izdevumus un tos izdala uz platības kvadrātmetriem, tādējādi atskaitot maksu par apsaimniekošanas pakalpojumu, bet pārējā naudas summa paliek katras mājas rīcībā, un dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu lemj, kā tie izlietojami. Par kopīpašumā esošās teritorijas un nedzīvojamās būves uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem abu māju dzīvokļu īpašnieki lemj kopīgi un šim nolūkam no katras mājas konta atvēl nepieciešamo finansējumu. Uzskaite, protams, būs sarežģītāka, un arī par kopīpašuma daļas apsaimniekošanu katras mājas iedzīvotāju viedokļi var būt atšķirīgi, bet tas viss ir atrisināms,” paša pieredzē balstītu viedokli pauž V. Peipiņš.