E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12172
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Normatīvi nepieļauj būves izbūvi ārpus viena zemes gabala robežām

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
14. jūnijā, 2017
Mārīte

Plānoju paplašināt kafejnīcu, kas atrodas uz manas zemes. Kaimiņš piekrīt iznomāt daļu no zemes kafejnīcas ēkas paplašināšanai. Vai pirms pārbūves veikšanas obligāti ir nepieciešama robežu pārkārtošana (pašvaldības prasība)?

A
atbild:
16. jūnijā, 2017
Rīgas pilsētas būvvalde
Ilze Žūka, sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Civillikuma 968. pants nosaka: “968. Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.”

Šajā tiesību normā tiek nostiprināts zemes un ēkas vienotības princips, kas paredz, ka uz zemes uzbūvēta ēka ar zemesgabalu veido vienotu nekustamo īpašumu, jo ēka nevar pastāvēt bez zemesgabala.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132. un 133. punktā ir noteikts:

“132. Jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

133. Jaunbūvējamās būves (izņemot ostu termināļus un inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) atrodas attiecīgās zemes vienības robežās, un to daļas nedrīkst projicēties ārpus attiecīgās zemes vienības robežas vai atrasties uz robežas, izņemot gadījumus, ja starp ēkām ir izbūvēta ugunsdroša siena vai ēkām ir kopīga ugunsdroša siena (ugunsmūris) un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.”

Papildus šiem nosacījumiem katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var atrunāt vēl detalizētākas prasības. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 288. punktā noteikts:

“288. Nevienas būves daļas projekcija uz zemes nedrīkst izvirzīties ārpus šīs būves zemesgabala robežas, izņemot:

288.1. ja būve ir žogs starp zemesgabaliem;

288.2. ja ir nodibināts pārkares servitūts;

288.3. (Svītrots ar RD 18.06.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 219)

288.4. ja zemesgabala robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādes izvirzījums (erkers, balkons, jumtiņš virs ieejas un tamlīdzīgi arhitektoniski veidojumi) ir augstāk kā 3 m virs ietves apbūves aizsardzības teritorijās un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās vai augstāk kā 4 m virs ietves pārējās teritorijās, neatkarīgi no ietves platuma, un tā projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemesgabala robežas (teritorijā starp sarkanajām līnijām):

288.4.1. ne vairāk par 50% no ietves platuma un 1,5 m;

288.4.2. sākot ar sesto stāvu, katra stāva fasādes izvirzījums nevar pārsniegt platumu, ko aprēķina 0,3 m reizinot ar attiecīgā ēkas stāva kārtas numuru (6. stāvā – 1,8 m, 7. stāvā – 2,1 m, 8. stāvā – 2,4 m un tā joprojām).

288.1 saistošo noteikumu 288. punkts neattiecas uz esošo likumīgi izveidojušos situāciju, kad būve projicējas ārpus zemesgabala robežas.”

Ņemot vērā, ka normatīvo aktu regulējums nepieļauj būvi celt ārpus viena zemes gabala robežām, personai šīs ieceres realizēšanai ir nepieciešams veikt zemes ierīcību (robežu pārkārtošanu), izstrādājot zemes ierīcības projektu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas