Bērna dzimšanas faktu noteikti vajag nekavējoties reģistrēt, pretējā gadījumā var rasties dažāda rakstura problēmas, piemēram, liegta iespēja saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, sociālos pabalstus u. tml. Turklāt par bērna nereģistrēšanu ir paredzēts administratīvais sods. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 203. pants noteic, ka par dzimšanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem eiro.

Tikmēr papildināt reģistru ar ziņām par bērna tēvu varēs jebkurā citā laikā vēlāk. Ja bērna tēvs paternitāti labprātīgi nevēlas atzīt, ir jāsniedz prasība tiesā par paternitātes noteikšanu. Lai pierādītu, ka persona ir bērna tēvs, prasības pieteikumam par paternitātes noteikšanu jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Civillikuma 157. panta otrā daļa nosaka, ka, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. 

Ja pastāvēs šaubas par paternitāti, iespējams, būs nepieciešama ģenētiska ekspertīze jeb DNS analīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma  249.¹ pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu var apvienot ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Civilprocesa likuma 43. panta trešā daļa noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

Bērna tēvam kā potenciālam atbildētājam gan būtu jāzina, ka gadījumā, ja tiesa prasību apmierinās, viņam  būs jāapmaksā ar tiesas darbiem saistītie izdevumi. Savukārt paternitātes brīvprātīga atzīšana, ierodoties dzimtsarakstu nodaļā, kur jau būs reģistrēta bērna piedzimšana, ir vienkārša un bez maksas.