Darbības, kas saistītas ar līguma darbu, kas nav darba attiecības, izpildi par atlīdzību, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāmas par saimniecisko darbību.

Uzsākot saimniecisko darbību, tā ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai Uzņēmumu reģistrā (UR) kā komercdarbība.

Reģistrējoties Latvijas nodokļu administrācijā kā saimnieciskās darbības veicējam, ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Gūtajam ienākumam tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23%.  Saimnieciskās darbības ieņēmumos tiek atzītas visas summas, kas tiek gūtas saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt saimnieciskās darbības izdevumos tiek atzīti  izdevumi, kas saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības.

Konkrētajā gadījumā saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut visus izdevumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tostarp ceļa un viesnīcas izdevumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējs aprēķina rezumējošā kārtībā par kalendāro gadu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju no taksācijas gadam sekojošā gada 1. marta līdz 1. jūnijam.

Attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības. 2017. gadā minimālā mēneša darba alga ir 380 eiro, tādējādi pašnodarbinātajiem obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs mēnesī ir 380 eiro un likme 31,13%. Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.