Civillikuma 1067. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies. Turklāt no Civillikumā ietvertā regulējuma izriet divas iespējas minētās situācijas risināšanai:

1) Ar līgumu vai tiesas spriedumu var tikt noteikta kopējās lietas dalīta lietošana. Civillikuma 1070. pantā noteikts, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Tātad kopīpašnieki var vienoties arī par zemes (ne tikai ēkas) dalītu lietošanu, vai, ja vienošanos nevar panākt, vērsties ar prasību tiesā. Nosakot dalītu lietošanu, tiek dalīta nevis pati kopējā lieta, bet gan tās lietošana, tāpēc tās rezultātā katra daļa nekļūst par patstāvīgu lietu, konkrētajā gadījumā tiek noteiktas pietiekoši norobežotas kopējās lietas daļas, kas atrodas katra kopīpašnieka individuālā valdījumā un lietošanā;

2) Neapmierinātais kopīpašnieks var vērsties tiesā, prasot kopīpašuma izbeigšanu, to sadalot. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, vēršoties tiesā ar prasību. Tiesa par kopīpašuma sadali lemj saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu. Dalīšana var izpausties ne tikai kā kopējās lietas reāla sadale, bet arī, piemēram, kā visas šīs lietas piešķiršana vienam kopīpašniekam, uzliekot viņam par pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem par viņu kopīpašuma daļām, vai kā šīs lietas pārdošana trešajai personai, sadalot saņemto atlīdzību kopīpašnieku starpā, kā arī kopīpašums var tikt izbeigts vienīgi attiecībā pret to kopīpašnieku, kurš grib "izstāties" no kopīpašuma, piemēram, izmaksājot šim kopīpašniekam viņa domājamai daļai atbilstošu atlīdzību, bet pārējo kopīpašnieku daļas samērīgi palielināt. Jāņem vērā arī Civillikuma 1075. panta piezīme: Dalot kopīpašumu, kurā ietilpst ārpus pilsētu administratīvām robežām esoša lauksaimnieciska rakstura zeme, piemērojami 741. panta otrās daļas, 742. un 745. panta noteikumi, kuru mērķis ir panākt, lai lauksaimnieciska rakstura zemes gabals pēc iespējas netiktu reāli sadalīts un nonāktu tās personas rokās, kura ir vispiemērotākā šī zemes gabala apsaimniekošanai.¹

¹Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 279. lpp.