Prasības sniegšanas tiesā iespējas un izredzes tiesvedībā ir atkarīgas no tā, vai spriedumā minētā vienošanās ir noslēgta rakstveidā. Ja tā ir, tad vienošanās abām pusēm ir saistoša, un būtu jālūdz minēto vienošanos atzīt par spēkā neesošu, prasību pamatojot.

Ja vienošanās nav slēgta rakstveidā, un tās saturs nav noskaidrojams, var pieņemt, ka laulības šķiršanas lietā pusēm nav bijis strīda par laulāto kopīgās mantas sadali, bet šāds strīds radies vēlāk. Tādā gadījumā var celt prasību par laulāto kopīgās mantas sadali. Augstākā tiesa savā 2007. gada tiesu prakses apkopojumā "Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās" norāda: “ja, šķirot laulību, strīda par mantas sadali nav bijis, tāds strīds var rasties vēlāk". Likumā termiņš šādas prasības celšanai nav noteikts, bet jāņem vērā minētajā tiesu prakses apkopojumā paustais, ka "ja puses, šķirot laulību, bija vienojušās par to, kādā veidā kopīgā manta tiks sadalīta, bet šī vienošanās no kādas puses netiek pildīta, varētu būt piemērojams vispārējais noilguma termiņš 10 gadi".

Valsts nodevas (to aprēķina atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem) apmērs ir atkarīgs no prasības summas, kas savukārt aprēķināma atbilstoši Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 9. punkta prasībām, proti, prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu prasības summa ir tās vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību.