speciāli LV portālam
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Juridiska persona ir iegādājusies īpašumu - nedzīvojamās telpas daudzdzīvokļu mājā – un noslēgusi apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldības namu apsaimniekotāju. Pašvaldības ūdens apgādes uzņēmums uzstāj, ka līgums par ūdens apgādi un kanalizāciju jāslēdz pa tiešo ar viņiem un norēķini par pakalpojumiem jāveic pa tiešo tādēļ, ka pašai ēkai, kur atrodas juridiskai personai piederošās telpas, nav uzstādīts kopējais ūdens skaitītājs uz ūdens ievada. Juridiskai personai piederošajām nedzīvojamām telpām ir savs ūdens skaitītājs. Kas nosaka kārtību, ka šajā gadījumā juridiskai personai netiek dota iespēja izvēlēties slēgt līgumu tikai ar apsaimniekotāju? Paldies.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž šādu viedokli: ”Šeit komunālā pakalpojuma sniedzējs pats rada nevajadzīgus sarežģījumus. Kur ir problēma uzlikt šo skaitītāju? Ja tas skaitītāju neuzstādīs, pašam visu laiku nāksies pārmaksāt. Ja mājā notiek kāda ūdens noplūde vai kas tamlīdzīgs, par šiem ūdens zudumiem maksā komunālā pakalpojuma piegādātājs.”
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta otrajā daļā ir noteikts: “Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir noslēgt ar dzīvojamās mājas īpašnieku pakalpojuma līgumu un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju norēķināties par pakalpojumu kārtībā, kādu atbilstoši šā likuma 17.3 panta noteikumiem izvēlējies dzīvojamās mājas īpašnieks.”
Kā redzams no likuma normām, komunālo pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu vai nu ar mājas īpašnieku (piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrību), vai tā pilnvarotu personu (mājas pārvaldnieku/apsaimniekotāju). Tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki ir īpaši nobalsojuši par tiešo maksājumu piemērošanu norēķinos ar pakalpojumu sniedzēju, šāda kārtība ir spēkā.
Acīmredzot, ja mājai nav ūdens skaitītāja uz ūdens ievada, tad arī dzīvokļos individuālie skaitītāji nav uzstādīti un ūdens patēriņu aprēķina pēc kādām, piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" vai pašvaldības saistošajos noteikumos iekļautām normām.
Ja šāda kārtība pastāv ilgstoši un mājas dzīvokļu īpašnieki nav balsojot pieņēmuši lēmumu par tiešo maksājumu ieviešanu, tas īstenībā nav likumīgi.
Tātad te ir svarīgi, kādu līgumu mājas apsaimniekotājs ir noslēdzis ar pakalpojuma sniedzēju. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 21. punktā ir noteikts: “Ja skaitītāji nav uzstādīti ne dzīvojamās mājas ievadā, ne atsevišķajos īpašumos, norēķinus veic saskaņā ar līguma nosacījumiem par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.”
Kāds līgums, tādi norēķini.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
