Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nesen tika pieņemts, ka visiem internetbankā jāizpilda klienta anketas, kurās jānorāda arī patiesais labuma guvējs, kas definēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā. Vai pēc šīs definīcijas arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kurai ir tikai viens īpašnieks - valdes loceklis, ir jānorāda, ka šis valdes loceklis ir patiesais labuma guvējs? Banka, kurai man bija jāizpilda klienta anketa, apgalvo, ka uzņēmuma īpašnieks ir patiesais labuma guvējs, kam es nepiekrītu. Es, palasot likuma anotāciju un ņemot vērā, ka likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, nesaprotu, kādā veidā uzņēmuma īpašnieks varētu būt patiesais labuma guvējs, ja jebkurš īpašnieks parastās komercdarbības ietvaros nodarbojas ar uzņēmējdarbību, lai gūtu kādu labumu. Un kādā veidā šo ziņu norādīšana palīdzētu sasniegt likuma mērķi un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ja tiks paziņots, ka uzņēmuma īpašnieks ir uzņēmuma īpašnieks un gūst labumu no uzņēmuma darbības. Un šīs ziņas par uzņēmuma īpašnieku jau ir pieejamas, tad kāpēc tādas būtu jāiekļauj patieso labuma guvēju reģistrā. Es uzdevu arī Tieslietu ministrijai jautājumu par šo gadījumu, uz ko saņēmu atbildi: "ja valdes locekļa faktiskā rīcība nepārsniedz likumā noteikto kompetenci, tad šis valdes loceklis nebūtu uzskatāms par patiesā labuma guvēju." Kā arī man ieteica uzdot šo jautājumu Finanšu ministrijai, kas bija atbildīga par likuma pieņemšanu, bet no viņiem atbilde nav saņemta. Ļoti novērtētu šīs likuma normas skaidrojumu.
LV portāls skaidrojumā „Kā aizpildīt bankas anketu politiski nozīmīgu personu noskaidrošanai” rakstīja arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi ieteikumus bankām politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai, un šīs vadlīnijas bankas izmanto, lai pildītu likumā noteikto prasību regulāri apkopot informāciju par saviem klientiem. FKTK sniedz arī konsultatīvu atbalstu banku speciālistiem par neskaidrajiem jautājumiem. Tāpēc ar Jūsu jautājumu vērsāmies komisijā.
FKTK sagatavotajā atbildē uz Jūsu jautājumu paskaidro: prasība attiecībā uz patiesā labuma guvēja noskaidrošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likumā) jau ir vairākus gadus, savukārt ar pēdējiem grozījumiem NILLTFN likumā tika paplašināta politiski nozīmīgas personas definīcija, tai skaitā ietverot prasību noskaidrot iekšzemes (Latvijas) politiski nozīmīgas personas.
Galvenais kritērijs patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir, vai persona īsteno galējo kontroli pār uzņēmumu, proti, pieņem lēmumus un gūst labumu no šī uzņēmuma. Vairumā gadījumu nepietiek iegūt informāciju vienīgi no reģistriem, jo var būt situācijas, ka reģistrā ir formāli norādīts kompānijas pārvaldnieks, bet patieso labumu un kontroli gūst cita persona. Prakse ir arī pierādījusi, ka kompānijas ar "formāliem" labuma guvējiem tiek izmantotas, lai politiski nozīmīgas personas veiktu koruptīvo darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, tāpēc ir būtiski noskaidrot nevis formālo labumu guvēju, bet gan patieso (reālo) labuma guvēju.
Ja ir jautājumi un neskaidrības, arī individuālā gadījumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aicina sazināties telefoniski, zvanot uz komisijas sekretariātu, kas savienos ar atbildīgo speciālistu (tālr. 67774800).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
