Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” paredz šādas izmaiņas:
176.pantā:

aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdus "desmit gadiem" ar vārdiem "pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu";
aizstāt otrās daļas sankcijā vārdus "no trim līdz divpadsmit" ar vārdiem "līdz astoņiem";
izslēgt trešās daļas dispozīcijā vārdus "vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu vai izspiešanu vai nodarbojusies ar bandītismu, vai izdarījusi gaisa vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšanu";
aizstāt trešās daļas sankcijā vārdus "astoņiem līdz piecpadsmit" ar vārdiem "trim līdz divpadsmit";
aizstāt ceturtās daļas sankcijā vārdus "desmit līdz septiņpadsmit" ar vārdiem "pieciem līdz piecpadsmit".

Uz tiem, kuri būs izdarījuši noziedzīgu nodarījumu pirms šā likuma spēkā stāšanās, attiecas likumprojektā ietvertie pārejas noteikumi.

Pārejas noteikumi  

1. Personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas par to netiek paredzēta kriminālatbildība Krimināllikumā.

2. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā netiek paredzēta kriminālatbildība, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro administratīvais sods, nepieciešamos materiālus nosūta kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Kriminālprocesus, kuri izbeigti, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, ja kriminālprocess uzsākts par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā netiek paredzēta kriminālatbildība.

4. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas veidoja noziedzīgu nodarījumu atkārtotības kvalificējošo pazīmi, sodāmas pēc Krimināllikuma, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Visos pārējos gadījumos personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas pēc Krimināllikuma, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. 

5. Ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta mazāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

6. Šā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izņemot šo pārejas noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktā minētos gadījumus. 

7. No soda izciešanas atbrīvo personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai notiesātas par Krimināllikuma 288.panta pirmajā daļā, 339.panta pirmajā daļā, 343.panta pirmajā daļā un 351.panta pirmajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

8. Tiek grozīti spriedumi personām, kuras notiesātas par šo pārejas noteikumu 7.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ņemot vērā, ka šīs personas atbrīvojamas no visu veidu sodu izciešanas, kuri tām noteikti par šo pārejas noteikumu 7.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

9. Par nesodītām atzīst personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu, kā arī personas, kuras jau izcietušas sodu vai atbrīvotas pirms termiņa, ja tās bijušas notiesātas par šo pārejas noteikumu 7.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ja tām sodāmība nav dzēsta.

10. Brīvības atņemšanas sodus līdz Krimināllikuma pantā paredzētajam maksimālajam sodam samazina personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas un izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tiesas piespriestais brīvības atņemšanas sods ir smagāks par maksimālo sodu, kas paredzēts Krimināllikuma pantā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

11. No brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvo personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas un izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja Krimināllikuma pantā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas brīvības atņemšanas sods nav paredzēts.

12. No soda izciešanas atbrīvo personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, par kuru Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas nav paredzēta kriminālatbildība.

13. Mantas konfiskāciju personām nepiemēro, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim spriedums daļā par mantas konfiskāciju nav izpildīts, manta nav izņemta un Krimināllikuma attiecīgajā pantā mantas konfiskācija nav paredzēta.

14. Sprieduma izpildes iestāde šo pārejas noteikumu 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētajos gadījumos saskaņā ar Kriminālprocesa likumu iesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu, kuru tiesa izskata Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.