Vai tiešām 2026. gadā cilvēkam joprojām jādarbojas kā kurjeram starp valsts informācijas sistēmām? Manuprāt, šāda kārtība nav ne efektīva, ne ekonomiski pamatota. Turklāt birokrātijas mazināšana nenozīmē atteikšanos no kontroles. Gluži pretēji. Gudri organizēts process var būt vienlaikus ātrāks, lētāks un drošāks.
Pēc Valsts kancelejas aprēķiniem administratīvais slogs Latvijā sasniedz aptuveni 4,7 miljardus eiro. Valsts mērķis ir to samazināt par ceturtdaļu jeb aptuveni miljardu eiro. Līdz šā gada pavasarim īstenoto pasākumu aprēķinātais ietaupījums bija 137 miljoni eiro. Tie ir ievērojami skaitļi, taču aiz tiem slēpjas tūkstošiem šķietami nelielu, nevajadzīgu darbību. Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš pamatoti norādījis, ka nav vienas lielas birokrātijas, bet ir tūkstošiem mazu nejēdzību. Nekustamo īpašumu nozarē šīs nejēdzības ļoti labi pazīstam. Vienu izziņu pieprasa banka, to pašu informāciju pārbauda starpnieks, vēlreiz – notārs. Dati par īpašumu Kadastrā atšķiras no Būvniecības informācijas sistēmā pieejamajiem. Īpašnieks spiests skaidrot neatbilstības starp valsts reģistriem, lai gan visa nepieciešamā informācija jau atrodas valsts rīcībā.
Arī OECD 2026. gada Latvijas ekonomikas pārskatā uzsvērts, ka reģistru sadrumstalotība un nepietiekama datu apmaiņa kavē vienas pieturas pakalpojumu ieviešanu. Tas nav tikai neērtību jautājums. Tā ir Latvijas konkurētspēja. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti vairāk nekā 35 500 nekustamā īpašuma darījumu par kopējo summu 1,91 miljards eiro. Saglabājoties līdzīgai aktivitātei, gada laikā varētu notikt aptuveni 47 000 darījumu. Ja katrā darījumā izdotos ietaupīt tikai vienu darba stundu, kopējais ietaupījums sasniegtu 47 000 stundu jeb gandrīz 5900 darba dienu. Pie ilustratīvām darba laika izmaksām 20 eiro stundā tas nozīmētu aptuveni 940 000 eiro gadā. Savukārt trīs ietaupītas stundas vienā darījumā jau nozīmētu 141 000 darba stundu un 2,82 miljonus eiro gadā.
Šie ir LANĪDA ilustratīvi aprēķini, nevis valsts apstiprināts ekonomiskās ietekmes novērtējums. Turklāt tajos nav ietvertas valsts iestāžu izmaksas, finansējuma aizkavēšanās, juridiskie pakalpojumi un zaudējumi no darījumiem, kas nenotiek nesakārtotas dokumentācijas dēļ. Tātad patiesais ieguvums varētu būt ievērojami lielāks.
Seši risinājumi, kas var mainīt nozari
Lai birokrātijas mazināšana nekļūtu par kārtējo diskusiju bez praktiska rezultāta, LANĪDA 2026. gada 10. novembrī iesniedza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai sešus konkrētus priekšlikumus.
- Vienota klientu izpētes un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārbaužu platforma
Šobrīd darījumā iesaistītie profesionāļi atsevišķi pārbauda klienta identitāti, pārstāvības tiesības, patiesos labuma guvējus un sankciju riskus. Bieži tiek izmantoti vieni un tie paši pirmavota dati, taču katrs tos iegūst no jauna.
Valsts uzturēta platforma ļautu droši izmantot jau pārbaudītus faktus, vienlaikus saglabājot katra profesionāļa pienākumu patstāvīgi izvērtēt konkrētā darījuma riskus. Mēs nepiedāvājam vājināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības. Mēs piedāvājam pārtraukt tehnisku darbību dublēšanu.
- Vienota digitālā nekustamā īpašuma darījuma lieta
Iedomāsimies procesu, kurā pircējs, pārdevējs un viņu pilnvarotie profesionāļi vienuviet redz aktuālos īpašuma datus, dokumentus, apgrūtinājumus un darījuma virzību. Turpat iespējams sagatavot un parakstīt dokumentus, organizēt maksājumus un iesniegt nostiprinājuma lūgumu.
Tas nav tehnoloģisks sapnis, bet loģisks nākamais solis valsts pakalpojumu attīstībā. Eiropas Savienībā jau tiek īstenots princips “iesniedz vienreiz” – valstij nevajadzētu atkārtoti prasīt informāciju, kas tai jau ir pieejama.
- Vienkāršāku darījumu paātrināta nostiprināšana zemesgrāmatā
Ja uzraudzīts darījuma profesionālis savas kompetences ietvaros ir veicis nepieciešamās pārbaudes, šie rezultāti būtu izmantojami arī turpmākajos procesa posmos. Standartizētos darījumos jāizvērtē iespēja atteikties no obligātas papildu notariālās iesaistes, saglabājot zemesgrāmatu tiesneša tiesiskuma kontroli.
Tas prasa skaidru atbildības sadalījumu un atbilstošas normatīvo aktu izmaiņas. Mērķis nav mazināt juridisko drošību, bet novērst atkārtotas pārbaudes, kas nerada papildu vērtību.
- Automātiska datu apmaiņa starp valsts reģistriem
Kadastram, zemesgrāmatai, Būvniecības informācijas sistēmai un citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām jāspēj savstarpēji apmainīties ar datiem.
Ja pēc pārbūves vienā reģistrā norādīta 68 kvadrātmetru platība, bet citā joprojām 64 kvadrātmetri, neatbilstības novēršana nedrīkst kļūt par īpašnieka individuālu cīņu ar valsts pārvaldi.
Pozitīvs solis jau sperts, ieviešot vienoto būves reģistrācijas pakalpojumu.
Tiesu administrācijas uzturētajā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā (VVDZ) šogad nostiprinātas pirmās īpašumtiesības, kas reģistrētas, izmantojot jauno vienoto būves reģistrācijas pakalpojumu, kurš Latvijā ieviests no 2026. gada 6. janvāra.
Taču šādai pieejai jādarbojas visā īpašuma dzīves ciklā, nevis tikai atsevišķos procesos.
- Pakalpojums “Zemesgrāmata 10 minūtēs”
Standartizētiem elektroniskiem nostiprinājuma lūgumiem, kuros visi dati sakrīt, dokumenti ir korekti parakstīti un nav juridisku riska pazīmju, nepieciešama atsevišķa paātrināta izskatīšanas kārtība.
Automātiskās pārbaudes var sagatavot lēmuma projektu dažu minūšu laikā, saglabājot tiesneša likumā noteikto kompetenci. Savukārt sarežģīti vai aizdomīgi darījumi arī turpmāk jāvērtē individuāli.
Ātrāka īpašumtiesību nostiprināšana nozīmētu arī ātrākus norēķinus un mazāku nenoteiktību darījuma pusēm.
- Vienota informācija par dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamo māju saistībām
Pircējam pirms darījuma jābūt iespējai vienkārši iegūt uzticamu informāciju par dzīvokļa maksājumu saistībām, mājas uzkrājumu, plānotajiem remontiem un pārvaldīšanas nosacījumiem.
Šobrīd šādas izziņas tiek sagatavotas atšķirīgos formātos, termiņos un par dažādu samaksu. Standartizēts pakalpojums Būvniecības informācijas sistēmā ļautu informāciju iegūt ātrāk, samazinātu pārpratumus un palīdzētu pircējiem pieņemt informētus lēmumus.
Drošība nedrīkst kļūt par birokrātijas attaisnojumu
Diskusijās par administratīvā sloga mazināšanu nereti izskan bažas, ka vienkāršāki procesi varētu palielināt krāpniecības riskus. Es uzskatu, ka pareizi īstenota digitalizācija sniedz tieši pretēju rezultātu. Automātiska datu pārbaude var palīdzēt savlaicīgi konstatēt neatbilstošus dokumentus, problemātiskus pilnvarojumus, aizliegumus un citas riska pazīmes. Savukārt profesionāļi var vairāk laika veltīt sarežģītu situāciju izvērtēšanai, nevis dokumentu kopēšanai un pārsūtīšanai. Svarīgi saprast, ka digitalizācija nav papīra dokumenta pārvēršana PDF failā. Īsta digitalizācija nozīmē, ka informācija ir strukturēta, pārbaudāma un droši izmantojama visā darījuma procesā. Pasaules Bankas apkopotā starptautiskā pieredze rāda, ka valstīs ar datorizētiem īpašumu reģistriem reģistrācijas process vidēji ir aptuveni divreiz ātrāks nekā valstīs bez šādas infrastruktūras.
Latvijai nav jāizgudro viss no jauna. Jāizmanto jau pieejamās tehnoloģijas un jāpanāk valsts institūciju sadarbība.
Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi panākt zemāko administratīvo slogu Baltijā. Nekustamo īpašumu nozare ir piemērota vieta, kur pierādīt, ka tas nav tikai politisks sauklis. LANĪDA piedāvātie seši risinājumi nav savstarpēji nesaistītas iniciatīvas. Tie veido vienotu pieeju, kurā informācija tiek pārbaudīta vienreiz, droši izmantota atkārtoti un darījuma process kļūst pārskatāms visām iesaistītajām pusēm.
Tāpēc aicinām valsts pārvaldi kopā ar nozari noteikt konkrētus, izmērāmus mērķus: cik ilgi vidēji notiek darījums, cik dokumentu cilvēkam jāiesniedz atkārtoti, cik ātri tiek novērstas reģistru neatbilstības un cik daudz darba stundu izdodas ietaupīt.
Birokrātijas mazināšanas panākumus nedrīkst mērīt pēc izveidoto darba grupu vai notikušo sanāksmju skaita. Tie jāmēra pēc cilvēku un uzņēmumu ietaupītā laika un naudas. Katrs ātrāk un drošāk noslēgts darījums nozīmē ieguvumu ģimenei, uzņēmējam, bankai un valsts ekonomikai.
